Aizkraukles novada pašvaldības vēlēšanās 2009. gadā piedalījās 68 kandidāti no sešiem sarakstiem. No 15 deputātu vietām 12 mandātu ieguva Tautas partijas saraksta pārstāvji, divus — partijas “Jaunais laiks”, vienu — politisko partiju apvienības “Saskaņas centrs” pārstāvis.
Divas partijas ir “mēslainē”, bet to pārstāvji turpina strādāt, daļa ir pieslējušies citām partijām. Solījumi jāpilda, ja arī ir cita “izkārtne”, tādēļ visu sarakstu pārstāvjiem atgādinājām galvenos solījumus, kas pirms iepriekšējām vēlēšanām bija publicēti Centrālās vēlēšanu komitejas mājaslapā.
Šķeldas katlumāju neuzbūvē
Bijušie Tautas partijas saraksta pārstāvji Leons Līdums, Aina Podvinska, Ināra Gaile, Anta Teivāne, Indra Vīksna un Valdis Padoms tagad ir Vidzemes partijā, Anita Ostrovska, kura Tautas partijas sarakstā bija kā “Pilsoniskās savienības” biedre, tagad ir “Vienotībā”, bet Ināra Čeiča, Sandra Paugure, Ēriks Vizulis, Juris Benjavs un Andrejs Beinārs citā partijā nav iestājušies.
Šī saraksta pārstāvji apņēmās jau 2010. — 2011. gadā radīt nepieciešamos nosacījumus apkures tarifu samazināšanai par 20 — 30%, piesaistot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus šķeldas katlumājas būvniecībai, bija izstrādāts tās tehniskais projekts. Tomēr tagad projekta nauda ir kā zemē nomesta, jo šķeldas katlumāju tā arī neuzbūvēja. Leons Līdums skaidro, ka toreiz, šī solījuma ierakstīšanas laikā, uz Eiropas Savienības fondu atbalstu varēja cerēt, ja fosilo kurināmo nomainītu ar vietējo. Taču vēlāk Ministru kabineta noteikumos un projektu vērtēšanas kritērijos galvenā esot bijusi siltumapgādes sistēmas efektivitāte, nevis vietējā kurināmā izmantošana. Gāzes katlumājas lietderības koeficients ir 94%, bet šķeldas katlumājai tas būtu daudz zemāks, līdz ar to nevarētu vairs pretendēt Eiropas atbalstam.
Lai samazinātu siltuma tarifu, 2011. gadā ir noorganizēts alternatīvās siltumenerģijas piegādes iepirkuma konkurss, tomēr neviens pretendents tā arī nav pieteicies. Tagad tiek plānots otrs konkurss.
Nespēj ieinteresēt siltināt mājas
Tautas partijas saraksta pārstāvji apņēmās organizatoriski un finansiāli atbalstīt dzīvokļu īpašniekus daudzdzīvokļu māju siltināšanā. Ir izstrādāti saistošie noteikumi par atbalstu dzīvojamo māju siltināšanai tiem, kas neizmanto ES naudu vai citu finansējumu. Pašvaldības līdzfinansējums šādiem projektiem ir 20% apmērā no izmaksām, bet pirmajam projektam — 25% apmērā. Šo iespēju izmantojuši tikai Spīdolas ielas 10. nama iedzīvotāji. Daudzi par tādu iespēju ir aizmirsuši. Tā kā Eiropas līdzfinansējums ir lielāks, ar šādu piedāvājumu tagad būtu grūti ieinteresēt.
Solījumos bija arī apņemšanās atbilstoši likumam atbalstīt vietējos uzņēmumus iepirkumu konkursos, tā veicinot darba vietu saglabāšanu un jaunu radīšanu. Diemžēl to ir grūti izpildīt, jo iepirkumos priekšroka jādod lētākajam, nevis vietējam piedāvājumam. Ir rīkotas uzņēmējdienas un regulāras ikmēneša tikšanās ar uzņēmējiem, tomēr tikšanās apmeklē diezgan maz uzņēmēju.
Slimnīca saglabāta
Tautas partijas programmā bija rakstīts: “Nepieļaut veselības aprūpes pakalpojumu veidu samazināšanos vai pasliktināšanos, atbalstīt jaunu pakalpojumu ieviešanu.” Tomēr iedzīvotāji tagad pārmet gan samazināšanos, gan pasliktināšanos. Līduma kungs gan teic, ka esot svarīgi, ar ko salīdzinām. Jaunā sasaukuma deputāti toreizējā mēra Viļņa Plūmes vadībā uzņēmās risku, piesaistot privāto kapitālu, un izglāba slimnīcu. Var piekrist, ka, salīdzinot ar 2009. gadu, ir sakārtota slimnīcas infrastruktūra, ieviesti arī daži jauni pakalpojumi, diemžēl vairāku iedzīvotājiem svarīgu pakalpojumu vairs nav.
Pārbūvi atliek
Saraksta pārstāvji ir izpildījuši apņemšanos turpināt iesākto un ar Eiropas fondu līdzekļu piesaisti pārbūvēt Sprīdīša, Bērzu un Lāčplēša ielu, bibliotēku, ir atjaunots kultūras nams, bērnudārzi un skolas, apvienota pilsētas un pagasta ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma. Daļa no šiem projektiem aizsākti toreizējā mēra Viļņa Plūmes laikā. Novada estrāde nav pārbūvēta, jo Lauku atbalsta dienesta administrētā finansējuma noteikumi bijuši ļoti neizdevīgi.
Bija arī iecere sakārtot degradētās teritorijas, panākt graustu pārbūvēšanu vai nojaukšanu. Pie Aizkraukles novada ģimnāzijas nojaukta nepabeigtā transformatoru apakšstacijas ēka, nepabeigtā ēka iepretī Maurēnu ielas 6. namam, tikai tagad sākta nepabeigtās skolas ēkas demontāža. Investori domē vērsās ar ieceri sakārtot bijušās dzelzsbetona izstrādājumu rūpnīcas teritoriju, ierīkojot Aizkraukles krāčūdens sporta centru, tomēr par to vairs nekas nav dzirdēts.
Daudz kur vaino krīzi
Bijušie “Jaunā laika” pārstāvji Ilga Kravale un Armands Kas-parāns tagad ir “Vienotības” sastāvā. Viņiem piebiedrojusies arī Anita Ostrovska.
Šī saraksta pārstāvji solīja atbalstīt alternatīvās siltumapgādes ieviešanu no atjaunojamiem resursiem. Viņi tagad skaidro, ka šķeldas katlumāja nav uzcelta krīzes dēļ, jo pašvaldībai bijis jāapstiprina vien izdzīvošanas budžets un kredītu limits bijis iztērēts. Krīzi kā iemeslu viņi nosauc arī tam, ka nav uzcelta jauna Aizkraukles pilsētas sākumskola. Tagadējās sākumskolas telpas rūpniecības rajonā sākotnēji, pirms 20 gadiem, bijis pagaidu variants. 2008. gadā skolēnu skaits vēl pieaudzis, bet pēdējos divus gadus tas ir nemainīgs — 350. Nopirktas papildu telpas, zeme sporta laukumam, ir pārbūvētas un labiekārtotas apkārtējās ielas ar vairākiem ātrumvaļņiem, apgaismojumu un luksoforu, un tagad jauna skola vairs nav nepieciešama.
Aizkraukles pagasta sākumskolā bija iecere izveidot krīzes centru, tomēr arī šī iecere neesot īstenota finanšu trūkuma dēļ. Ir gan radīta iespēja diennakts grupā ievietot bērnus līdz 4. klasei, kuru ģimenē ir krīzes situācija.
“Atbalstīsim alternatīvu pakalpojumu izveidi pirmsskolas bērnu uzraudzībai” — nav izpildīts arī šis programmas punkts. Tomēr bērnudārzos vietu tagad pietiek.
Krīzes dēļ neesot izveidota arī pašvaldības policija. “Toreiz bija daudz vandalisma gadījumu, tādēļ radās šāda iecere. Tika panākta vienošanās ar valsts policiju, ka pašvaldība piešķirs līdzekļus papildu funkciju veikšanai,” stāsta Ilga Kravale.
Priekšvēlēšanu programmā bija ierakstīts: “Aktualizēsim jautājumu par sociālās mājas sakārtošanu Dārza ielā.” Tur ir izremontēti daži dzīvokļi, bet, pēc saraksta pārstāvju skaidrojuma, mājas ir tik ļoti nolietojušās, ka tajās vairs nav lietderīgi ieguldīt līdzekļus, turklāt iedzīvotājus vajadzības gadījumā izmitina sociālajā mājā Spīdolas ielā.
“Jaunā laika” programmā bija rakstīts: “Rūpēsimies, lai iedzīvotājiem tiktu nodrošināta plaša medicīnisko pakalpojumu pieejamība. Saglabāsim slimnīcu, veicināsim jaunu medicīnas speciālistu piesaisti un atbalstīsim tās materiāli tehniskās bāzes uzlabošanu un dažādu iedzīvotāju grupu pakāpenisku bezmaksas profilaktisko apskašu atjaunošanu reizi gadā”. Slimnīca ir saglabāta, un saraksta pārstāvji domā, ka tas ir ļoti nozīmīgs panākums. Ir arī daži jauni speciālisti, nopirktas iekārtas, tomēr pakalpojumi nav tik plaši, kā iedzīvotājiem nepieciešams.
“Īstenosim uzņēmējdarbības attīstības atbalsta mehānismu” — par šādu “mehānismu” gan nekas nav dzirdēts. Tomēr ir īstenota mazo projektu konkursu ideja biedrībām un nodibinājumiem.
Priekšvēlēšanu programmā bija solīts izveidot novada tūrisma informācijas centru, tomēr tāda vēl joprojām nav. Bijušas sarunas par tā iespējamo darbības vietu muzejā, kultūras namā vai kur citur, tomēr iecere palikusi idejas līmenī.
“Sakārtosim Daugavas krastus, izveidosim dabas takas un atpūtas vietas. Attīstīsim tūrisma pakalpojumu uzņēmējdarbību” — šajā jomā kā redzamākos darbus saraksta pārstāvji nosauc atpūtas vietu labiekārtošanu pagastā, dabas parka “Daugavas ieleja” teritorijā, tūrisma pasākumu organizēšanu. Saraksta deputāti uzsver paveikto izglītības un kultūras jomā, piemēram, brīvpusdienas skolēniem līdz 6. klasei un no 7. līdz 12. klasei daudzbērnu, maznodrošinātajām un trūcīgajām ģimenēm, tautskolas noorganizēšanu, dziedošo ģimeņu svētkus.
Delegācijas vēl
arvien gaidām
No “Saskaņas centra” saraksta domē iekļuva vienīgi Nikolajs Sokols. Priekšvēlēšanu programmā bija daudz vispārīgu frāžu, piemēram, “mēs esam par to, lai cilvēks būtu paēdis, siltumā un drošībā. Ir jāatbalsta tie, kas var, un jāpalīdz tiem, kas nevar. Veicināsim pieaugušo un bērnu izglītības līmeņa celšanos, pilnveidosim bērnu un ģimenes atbalsta programmu. Organizēsim sabiedrisko transportlīdzekļu kustības problēmu kompleksu risināšanu”. Bet bija arī konkrētāki solījumi, piemēram, apņemšanās izveidot pašvaldības programmu dzīvojamā fonda attīstībai. Par tādu programmu gan nekas nav dzirdēts.
Priekšvēlēšanu programmā ir arī šāds solījums: “Cīnīsimies par apkures tarifu samazināšanu. Veicināsim māju ārējo sienu siltināšanu energoresursu taupīšanas nolūkos.” Diemžēl tarifi nav samazināti, un siltināšanas veicināšanā arī nav nopelnu.
Bija arī solījums “saglabāt medicīnas aprūpes līmeni novadā, pēc iespējas paaugstinot iedzīvotāju pieejamību medicīnas pakalpojumiem”. Nikolajs Sokols apgalvo, ka kopā ar citiem deputātiem nav pieļāvis Aizkraukles slimnīcas bankrotu, kā arī ar Saeimas kolēģu (!) atbalstu panācis valsts kvotu palielināšanu medicīnas pakalpojumiem Aizkrauklē. Viņš arī iebildis pret SIA ”Aizkraukles slimnīca” valdes sastāva palielināšanu no trijiem līdz pieciem locekļiem līdzekļu taupības nolūkā.
Ar redzamiem darbiem nepiepildīts palicis kvēlais solījums: “Palīdzēsim Aizkraukles novada uzņēmumiem nodibināt sakarus ar stratēģiskiem partneriem, lai veicinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju. Atbalstīsim lauksaimniecības attīstību.” Lai gan Nikolajs Sokols ar domes līdzfinansējumu vairākkārt ir bijis Krievijā un solījis Krievijas uzņēmēju delegāciju atvest arī uz Aizkraukli, par viņu viesošanos Aizkrauklē mums joprojām nekas nav zināms. Viņš gan tagad stāsta, ka Aizkrauklē ir viesojušies uzņēmēji no Krievijas un Vācijas, bet tad kāpēc slepeni?
***
Šajā sasaukumā deputāti strādāja vienas partijas saraksta vairākumā, aktīvas opozīcijas, kas “kultu ūdeni”, nebija. Tomēr ikdienā viņi savas partijas piederību nav uzsvēruši. Gaidīsim, ko nākamie deputātu kandidāti, kuru vidū noteikti būs lielākā daļa esošo, solīs nu jau citu partiju sarakstu sastāvā.
