Par dažām idejām var teikt — tām ir zelta spārni.
Nu, piemēram, tiem, kuri zina, ka nespēj pretoties ātro kredītu kārdinājumam, ir iespēja vērsties ar iesniegumu Latvijas Nebanku kreditētāju asociācijā, norādot, ka nevēlas saņemt kredītus nākamā gada, divu vai triju gadu laikā. Nu, tādu likumu var izdomāt tikai neprofesionālis — man roka neceļas tādu grēka darbu darīt. Es un mani domubiedri ar šādu rīcību var nogremdēt visas kredītdevēju iestādes. Turklāt pēc mana iesnieguma saņemšanas viņi noteikti savās piezīmēs ierakstīs, ka esmu garīgi slima, un kredītu nedos ne tikai trīs gadus, bet visu mūžu. Pašlaik Latvijā ir ap 30 tūkstošu personu, kuras kavē ikmēneša maksājumus ilgāk par 30 dienām. Iedomajieties, ja visi uzrakstīs šādu iesniegumu, ko tad darīs kredītiestādes? Bankrots uz līdzenas vietas.
Man šķiet, ka no šīs asociācijas ideju varēja aizņemties veikali. Piemēram, ļaut vērsties ar iesniegumu veikalā, norādot, ka persona gadu nevēlas pirkt saldumus. Tiklīdz es tos gribētu pirkt, tā — žvikt! — noliktu man priekšā iesniegumu. Varbūt tad es beidzot kļūtu slaidāka.
