Izstādē “Pavasaris 2013” Rāmavā bija sastopami vēl daži entuziasti, kuri, pretojoties lielražotāju nesamērīgi zemajām cenām un nebaudāmajiem izstrādājumiem, paši kaut ko audzē, pārstrādā un pārdod. Aiz pārliecības vai novērtējot dabīgu produktu, šiem entuziastiem izveidojies stabils pircēju loks.
Kaimiņa teļi un
kartupeļi
Viena no tādām ir Gunta Čepuka no Bauskas puses saimniecības “Kraujas”. Viņas produkciju zina arī aizkrauklieši.
Desu sastāvā, kā stāsta saimniece, ir 98% gaļas. Ja desām būtu uzlīmes, tās pircējiem liktos savādas, jo tajās nebūtu pieminēti ne milti, ne krāsvielas vai garšas pastiprinātāji, vien cūkas vai cūkas un liellopa gaļas sajaukums un sāls. Ražotnē Codes pagastā tapuši arī gaļas kūpinājumi, pastētes un galetes. Šī saimniece esot bijusi viena no pirmajām, kura atvērusi zemnieku ražotās produkcijas veikalu Bauskā — “Omas bodīti”, bet ar cūkkopību viņa nodarbojas vairāk kā 30 gadu.
Šajos gados atbalstu saimniecībai devusi arī Eiropas Savienības projektu nauda, par kuru ierīkota mēslu krātuve, iegādātas saldētavas. Desu un citu gaļas produktu ražošanai “Kraujās” tur 25 sivēnmātes. Liellopus gan paši neaudzē, jo būtu neizdevīgi, un tik, cik nepieciešams desu ražošanai, iegādājas no kaimiņa. Viņam no tā arī savs labums — ganāmpulkā var atstāt tikai pašus labākos dzīvniekus. Daļu barības, piemēram, graudus, izaudzē “Kraujās”, bet kartupeļi iegādāti kaimiņa saimniecībā, jo pašu zemē visam nav vietas.
Tā kā ar desu rūpniecisku ražošanu saimniece nevēlas nodarboties, tās gatavo tik, lai vienmēr nedaudz pietrūktu, nevis paliktu pāri. Produkciju pārsvarā pārdod Rīgā, Berga bazārā, tirdziņā pie “Spices”, citos Zaļajos tirgos, to iegādājas arī Mārtiņa Rītiņa restorāns.
Arī veģetārā desa
Produkcijas izmaksu ziņā sacenšoties ar lielražotājiem, lielākais bremzētājs ir enerģijas — elektrības, degvielas — izmaksu nemitīgais pieaugums. Saimniece par to joko: “Cik tad ilgi cenas cels, ka neiznāk atgriezties pie petrolejas un svecēm.” Kā lietuvieši spēj noturēt zemāku cenu saviem izstrādājumiem, to Gunta neesot analizējusi, bet būtiska atšķirība kaimiņu piedāvājumā ir viņu sortimentā pārsvarā esošā vītinātā gaļa un aukstie kūpinājumi. Kādēļ šādus izstrādājumus pircējiem nepiedāvā “Kraujas”? Saimniece saka, ka latvieša vēders pieradis pie karsti kūpinātiem gaļas produktiem un ražotājam jāiztop pircēju vēlmēm. Auksti kūpinātu gaļu iecienījusi daļa jaunatnes, bet tas ir salīdzinoši mazs pircēju loks. Iespējams, ar laiku, pamainot tehnoloģiju, šādu gaļu piedāvās arī Bauskas puses saimniecība. Pašlaik pircēju iecienītā produkcija tiek gatavota pēc saimnieces vecāsmātes atstātajām receptēm, bet, eksperimentējot ar garšu un sastāvu, dažas radītas arī mūsdienās. Ja garšo ģimenei, piedāvā draugiem, un, ja viņi nesmādē, rāda pircējiem. Tā pamazām ceļu pie ēdājiem atradusi veģetārā desa dabīgā apvalkā.
Zirgi labāk
dzīvi
Saruna ik pa laikam jāpārtrauc, jo jāapkalpo pircēji, bet, kad viens no viņiem mazo gaļas gabaliņu nosauc par dārgu, saimniece nosmej: “Mana desa noteikti nav dārgāka par pircēja veselību.”
Ko saimniece Gunta atbildētu tiem ražotājiem, kuri joprojām atbalsta ēnu ekonomiku un savus ražojumus tirgo, tā teikt, nelegāli? Viņa teic, ka nesaskata problēmu legalizēties. Protams, kā jebkuru pārtikas uzņēmumu kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, bet prasības nav neizpildāmas, un mājražotāji pēdējā laikā ir pat ļoti labvēlīgā situācijā.
Šobrīd saistībā ar aktuālo zirgu gaļas skandālu Guntas kundze saka, ka viņai zirgi labāk patīk dzīvi, bet viņas bērnībā zirga gaļas desas bijušas lielā cieņā.
