Lai uzlabotu medību jomas regulējumu, Saeimas deputāti otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Medību likumā, paredzot samazināt administratīvo slogu medniekiem un ieviest efektīvu mehānismu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu samazināšanai. Lai arī bija iecerēts Latvijā ļaut medīt ar lokiem, šāds priekšlikums deputātu vairākuma atbalstu neguva.
Saeimas sēdē deputātiem izvērsās debates par loka medībām, jo pirmajā lasījumā atbalstītais likumprojekts paredzēja paplašināt medībās atļauto rīku klāstu, papildinot to ar medību lokiem. Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka pret šādu ieceri iebilda un aicināja atbalstīt viņa priekšlikumus, kas iepriekš atbildīgajā Saeimas komisijā atbalstu neguva. Deputātam izdevās pārliecināt savus kolēģus, un atbalstītie grozījumi Medību likumā vairs neparedz papildināt atļautos medību rīkus ar lokiem.
Izmaiņas paredz atļaut publiskajos ūdeņos un to tauvas joslā medīt visus nelimitētos medījamos dzīvniekus, lai samazinātu postījumu apjomu, ko nodara, piemēram, bebri. Pašreizējā likuma redakcija noteic, ka publiskajos ūdeņos bez medību pieteikšanas atļauts medīt ūdensputnus, Amerikas ūdeles un jenotsuņus. Likumprojekts arī paplašina mežacūku medījamo teritoriju, kurā iekļauta ne tikai meža, bet arī lauksaimniecības zeme.
Grozījumi paredz jaunu regulējumu, kas nosaka medību aizlieguma teritorijas, piemēram, pilsētu teritorijas, kapsētas, kā arī vietas, kur nav reģistrēts medību iecirknis.
Jaunajā regulējumā precizēta pašreizējā likuma norma par klaiņojošu kaķu un suņu nonāvēšanu medību platībās, nosakot, ka šos dzīvniekus drīkst nošaut tikai tad, ja viņi apdraud nebrīvē audzētus vai savvaļas sugu dzīvniekus vai uzbrūk viņiem.
Grozījumus Medību likumā izskatīs vēl trešajā lasījumā.
