Tikpat lēni, kā dabā atnāk pavasaris, 15 mēnešu laikā Saeimā beidzot nonākuši grozījumi publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Tie paredz aizliegt izmantot bijušās PSRS, Latvijas PSR un nacistiskās Vācijas simboliku publiskos izklaides, piemiņas, sporta, atpūtas pasākumos un svētkos.
Tagad grozījumus jāpieņem steidzamības kārtā, lai tie attiektos uz tuvošos 9. maiju. Šajā datumā Rīgā, Uzvaras parkā, jau daudzus gadus ar sarkaniem karogiem rokās un ordeņiem pie uzvalku atlokiem pulcējas Lielā Tēvijas kara veterāni. Vakar grozījumus Saeima izskatīja pirmajā lasījumā. Par likumprojekta pieņemšanu balsoja 59 tautas kalpi, pret — 28 “Saskaņas centra” deputāti. Atšķirīgs bija balsojums par lēmuma pieņemšanas steidzamību. Tikai dažu balsu pārsvars (45 pret 41) ļāva to neatlikt uz nezināmu laiku. Vieni no tiem, kuri izskatīšanu vēlējās atlikt, bija Reformu partijas (RP) deputāti. Iemesls — bailes no iespējamām provokācijām
9. maijā. Tā pat nav kaķa Leopolda politika “dzīvosim draudzīgi”, bet bailīguma un nepārliecinātības izpausme. RP frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis vēloties konsultēties ar partijas biedra Riharda Kozlovska vadīto Iekšlietu ministriju, lai pārliecinātos, ka 9. maijā patiešām nav gaidāmas nekādas konfrontācijas. Vienīgais, kam no Dombrovka teiktā varētu piekrist, ir steigā līdz galam neizrunātais jautājums par to, vai kara ordeņi ir vai nav aizliedzamā simbolika.
Tas, ka šāds lēmums būs jāpieņem, kļuva skaidrs pēc nekārtībām šogad 16. martā pie Brīvības pieminekļa, kad leģionāru piemiņas dienas pretinieki pasākumam traucēja, atskaņojot nepiedienīgi skaļu mūziku. Pasākumā piedalījās un pret policiju un nemiera cēlājiem vērsās Nacionālās apvienības deputāti. Viņi arī bija tie, kuri visaktīvāk iestājās par steidzamiem likuma grozījumiem.
Likuma grozījumi bija jāpieņem un pie tam jau sen. Igaunija to paveica pirms laba laika, bet mēs, gribēdami saglabāt draudzīgas kaimiņattiecības ar Maskavu, izlikāmies, ka šis jautājums nav aktuāls. Kā vienmēr, viena sabiedrības daļa izrādīja sašutumu 16. martā, kad Rīgā, pie Brīvības pieminekļa, pulcējās tā dēvētie fašisma atbalstītāji, otra — kad piedzērušies kara veterāni traucēja satiksmi pie Uzvaras parka. Vai ar šādu likumu par simbolikas izmantošanas aizliegumu tiks pielikts punkts agresīvajiem pasākumiem? Pēc iepriekšējo gadu pieredzes māc šaubas. Ja likumu arī izdosies steigšus pieņemt, varenās kaimiņu lielvalsts pabalstīti, kara veterāni šādu aizliegumu, visticamāk, neņems vērā.
