Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra agronomijas konsultanti, vērtējot garo ziemu, prognozē, ka īsāka veģetācijas perioda dēļ visos valsts reģionos būs zema graudaugu ražība.
Savukārt ziemāji, cīnoties ar sniegu un salu, ir novājināti. Agronoms Oskars Balodis teic, ka Kurzemes pusē sējumiem martā kaitēja lielais sals. Latgalē un lielā daļā Vidzemes rudenī sniegs uzsniga uz nesasalušas zemes, tādēļ iespējama ziemāju noslāpšana. Labāka situācija ir Zemgalē, kur pavasara sals varētu būt kaitējis tikai rapša sējumiem. Smagākā situācija ir piejūras apvidos, jo februāra beigās no sējumiem nokusa sniegs, bet martā temperatūra naktīs ilgstoši turējās zem mīnus 10 grādiem. Tas iznīdēja daļu rapša sējumu, kaitēja ziemas kviešiem un miežiem.
Latgales un Vidzemes augkopības konsultanti teic, ka šobrīd var tikai minēt, kas noticis ar sējumiem, jo sniega sega aprīļa pirmajā pusē joprojām ir pusmetru bieza. Pērn sniegs daudzviet uzsniga uz nesasalušas zemes, un daļa ziemāju sējumu zem biezās sniega segas varētu būt noslāpuši. Izdzīvojušos sējumus apdraud augu slimības, pamatā sniega pelējums. Šobrīd ar sa-
traukumu tiek gaidīts atkusnis, kas var radīt plūdus. Agronomi norāda — ziemāju sējumu applūšana ilgāk kā 5 — 7 dienas tiem var būt liktenīga. Cerīgāka situācija ir Zemgalē, kur sējumu problēmas konstatētas laukos, no kuriem sniegs nokusis ātrāk. Zemgalē martā varētu būt izsaluši daļa ziemas rapša sējumu, savukārt ziemas kviešu sējumiem sals kaitējis samērā maz. Jaunās ražas sezona lauksaimniekiem prognozējama smaga. Vietās, kur ziemāju sējumi būs iznīkuši, tos nāksies pārsēt, tādējādi palielinot ražošanas izmaksas. Apstākļi nav labvēlīgi arī vasarājiem — rapsim, kviešiem, miežiem, rudziem. Oskars Balodis teic, ka vasarājus svarīgi iesēt pēc iespējas savlaicīgāk, jo citus gadus ap šo laiku jau pabeidza lauku mēslošanu un sāka sēju.
