Saistībā ar satiksmes ministra ieceri vietējo ceļu uzturēšanas funkciju no valsts budžeta nodot pašvaldībām Skrīveru, Aizkraukles un Auces novada pašvaldības to apšauba slikto ceļu un nepietiekamā finansējuma dēļ, kā arī saistībā ar apjoma atlaidēm līgumcenās.
Skrīveru novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Mikažāne, skaidrojot pašvaldības vadības nostāju, aģentūrai LETA komentēja, ka Skrīveru novada pašvaldība neatbalsta ceļu uzturēšanas un kopšanas nodošanu pašvaldībai, jo ceļu fonds nav atjaunots un pašreizējais finansējums ir vairāk kā nepietiekams. Pašvaldībai nav ceļu uzturēšanas tehnikas, tā pērk pakalpojumu, tātad valsts var pirkt šos pakalpojumus lielākā apjomā nekā atsevišķas pašvaldības un kaut vai apjoma dēļ vien izraudzīties lētāku pakalpojumu — pauda Mikažāne.
Auces novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Šmite aģentūrai LETA skaidroja, ka, lai pārņemtu ceļus, ir jāredz valsts finansējums, kas nepieciešams, lai izpildītu normatīvo aktu minimālās prasības autoceļu uzturēšanai. Ir nepieciešams strauji palielināt līdzekļus ceļu infrastruktūrai, kas nāk no akcīzes nodokļa. Ja kopīgais finansējums pašvaldību ceļiem sasniegtu 80 miljonu latu (pēc šībrīža plāna tas varētu būt 2016. gadā), tad varētu runāt par valsts ceļu pārņemšanu pašvaldību ziņā — uzskata Auces novadā.
“Aizkraukles novada pašvaldību šis jautājums skartu visai maz, jo mums ir tikai viens neliels 5,5 kilometrus garš posms, kuru valsts nodotu mūsu rīcībā,” skaidroja Aizkraukles novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Zanda Silaraupa.
Aizkraukles novada pašvaldībā uzskata — ja finansējums būtu atbilstošs ceļa uzturēšanas prasībām, šādu ieceri varētu arī atbalstīt, taču pirms nodošanas valstij šis ceļš būtu jāsakārto. “Mūsu pieredze gan rāda, ka valsts sniegtais finansējums ceļu uzturēšanai ir nepietiekams, jo principā visi ceļi mūsu novadā, kurus mēs uzturam, ir valsts uzdotā funkcija pašvaldībai, un bieži vien to kopšana ziemas periodā pašvaldības budžetā rada iztrūkumu,” pauda Silaraupa.
Kā ziņots, satiksmes ministrs Anrijs Matīss iecerējis vietējo ceļu uzturēšanas funkciju ar visu tam paredzēto finansējumu no valsts budžeta nodot pašvaldībām. Tas dotu iespēju pašvaldībām pašām lemt, kuru ceļu ziemā tīrīt katru dienu un kuru varbūt netīrīt — norādījis ministrs. Viņš skaidro, ka 500 kilometriem ceļa valsts budžetā ir paredzēts noteikts finansējums. “Pēc normatīviem, valstij ir jānodrošina šo 500 kilometru attīrīšana no sniega vismaz četras reizes sezonā. Pašvaldība, pārņemot konkrēto ceļu tīklu savā pārziņā, varētu lemt citādi — 5 kilometrus, kas ved uz skolu un ambulanci, tīrīt katru dienu, bet 300 kilometru vispār netīrīt. Pašvaldība vislabāk zina vietējo vajadzības,” sacījis ministrs.
