Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās cīņa par deputātu krēsliem Pļaviņu novada domē bija sīva, jo kandidēja 149 cilvēki no 10 sarakstiem. Ievēlēja 15 tautas kalpu, kuri savus pienākumus pildīja visus četrus gadus. Vai šajā laikā paveikts tas, ko paši solījuši?
“Grausti” stāv, ceļš bez asfalta
Pļaviņu novada domē plaši pārstāvēti Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas ceļa” (LPP/LC) saraksta deputāti — priekšsēdētāja Gunta Žilde, kura saglabāja amatu pēc iepriekšējām vēlēšanām, viņas vietnieks un Vietalvas pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Caune, SIA “CRG Būve” vadītājs Aigars Pomazanovs un futbola kluba “Pļaviņu DM” vadītājs Imants Siliņš. Kandidējot partijas pārstāvji uzsvēra, ka viņu programmas pamatā ir cilvēks, kurš vēlas dzīvot un strādāt novadā atbilstoši savām vajadzībām, vēlmēm un interesēm. Viņi vēlējās panākt katra Pļaviņu novada iedzīvotāja labklājības līmeņa celšanos. Daudzās programmās lasītas frāzes… Taču nosaukti arī daži konkrēti darbi. Piemēram, izstrādāt programmu novada ceļu kopšanai un to seguma maiņai, sākot ar Odzienas—Vietalvas ceļa posma asfaltēšanu, apzināt nepabeigtos celtniecības objektus un sadarbībā ar būvvaldi tos sakārtot, izveidot pašvaldības policiju, ierīkot videonovērošanu sabiedriski svarīgos novada objektos. Kas no tā visa izdarīts, iedzīvotāji var spriest paši — pašvaldības policija novadā izveidota pirms trijiem gadiem un strādā sekmīgi, bet nepabeigtie celtniecības objekti nav sakārtoti, arī ceļš līdz Vietalvai joprojām ir bez asfalta. Naudas trūkuma dēļ joprojām gauss ir ielu remonts novada un pagastu centros. Turklāt Pļaviņas ir viena no tām pilsētām, kur ir izteikti maz ietvju, un to trūkumu cilvēki visvairāk izjūt ziemā.
Biznesa centrs un lielveikals uz papīra
Tikpat daudz deputātu — četri — Pļaviņu novada domē ir arī no Tautas partijas saraksta — priekšsēdētājas vietnieks un Klintaines pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Arnītis, Pļaviņu novada ģimnāzijas direktors Vladimirs Samohins, skolotāja Ilona Lazda un SIA “Laktiņi K” valdes loceklis Andrejs Kačkāns.
Pirms četriem gadiem deputātu kandidāti solīja saglabāt un modernizēt novada teritorijā esošās izglītības iestādes, lai sekmētu skolēnu izglītošanos savā novadā. Izglītības iestādēs tiešām veikti dažādi uzlabojumi. Lielākais no tiem — pērn pabeigtais novada ģimnāzijas un bērnudārza “Bērziņš” ēkas siltināšanas projekts.
Interesanta bija iecere Pļaviņu novadā veidot biznesa centru uzņēmējdarbības koordinēšanai un investīciju piesaistei. Šāds centrs gan palicis vien uz papīra. Partija solīja attīstīt arī tūrisma infrastruktūru. Diemžēl šajā jomā attīstības nav.
Tautas partijas deputātu kandidāti solīja sekmēt vismaz viena lielveikala atvēršanu novadā. Šajos četros gados lielveikalu “Pilsēta” vienīgi nomainīja cits — “top!”, bet “Maximu”, par kura celtniecību Pļaviņās daudz runāja, iedzīvotāji tā arī nesagaidīja. Bija solīts izveidot arī pilsētas pludmali, bet tas nav noticis. Pilsētā, gar kuru tek pat divas upes, tādas diemžēl nav joprojām.
Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām, aģitējot, kāpēc būtu jābalso par šo sarakstu, tā līderis Ainārs Arnītis uzsvēra, ka deputātu kandidātiem ir liela pieredze pašvaldības darbā — gan izglītības, gan sociālajā jomā. Iepriekš, strādājot mazos pagastos, daudz paveikts ūdenssaimniecības attīstībā, ielu apgaismojuma ierīkošanā, kā arī bērnu rotaļu laukumu izveidē. Nevar noliegt — novadā arī pēdējos četros gados turpina modernizēt ūdenssaimniecību, un ielas kļūst gaišākas. Jauni rotaļu laukumi gan tik naski netop. Pēdējais no tiem izveidots pie novada kultūras centra. Skaista vieta, bet diemžēl maz apmeklēta, jo laukums galvenokārt paredzēts bērniem līdz pusotra gada vecumam. Toties to iecienījuši vandaļi, kuri to jau vairākkārt izdemolējuši. Pārējie laukumi novadā pamazām “mirst”, un nekā jauna tajos nav.
Brīnumiem nenotic
Pirms četriem gadiem Latvijas sociāldemokrātiskā strādnieku partija savu priekšvēlēšanu programmu bija izstrādājusi sadarbībā ar citām Eiropas Savienības sociāldemokrātiskajām partijām, un par tās prioritāti bija atzīts cilvēks. Tāpat kā daudziem… Toreiz izskanēja apgalvojums, ka tā ir vienīgā programma, kas nodrošina rezultātus arī pēc vēlēšanām. Vai tas ir apstiprinājies? Izvirzītais mērķis bija nodrošināt katrai Pļaviņu novada ģimenei labklājību un drošību. Zemnieku saimniecībām un uzņēmējiem partija solīja palīdzēt pārvarēt ekonomiskās krīzes radītās sekas, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību visiem, nodibināt Pļaviņu novada sporta skolu, uzlabot pašvaldības ceļu apsaimniekošanu, nodrošināt sadarbību ar arodbiedrībām.
Diemžēl partijas programma neizrādījās tik unikāla, un četru gadu laikā katra Pļaviņu novada ģimene netika pie labklājības un drošības. Acīmredzot vēlētāji jau sākotnēji nenoticēja brīnumprog-
rammai, jo novada domē no šī saraksta ievēlēts tikai viens deputāts — Modris Vītols, kurš strādāja SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” kā dzīvojamo māju apsaimniekošanas speciālists, bet no šī darba ir aizgājis.
Deputāta vietai no šī saraksta toreiz pretendēja arī Aizkraukles rajona sporta skolas treneris Sandris Stūris, kurš šobrīd savas ieceres var īstenot kā Pļaviņu novada sporta dzīves organizators. Savas sporta skolas novadā gan nav, bet sadarbība turpinās ar Aizkraukles un tagad arī ar Viesītes sporta skolu.
Par Jēkabpils HES “aizmirsa”
Partiju “Visu Latvijai!” novada domē pārstāv vienīgi Pēteris Kalniņš, kurš vada savu zemnieku saimniecību un joprojām aktīvi atbalsta sportu. Tolaik partija neko jaunu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanai nesolīja, bet bija arī kāda interesanta iecere — starpnovadu līmenī izvirzīt jautājumu par Jēkabpils HES celtniecību, sekmējot saimnieciskās rosības aktivizēšanos visā reģionā un veicinot Latvijas energoneatkarības nostiprināšanos. HES novērstu plūdu draudus gan Jēkabpilī, gan Pļaviņās. Tās palikušas kā skaistas frāzes, bet plūdu draudu mazināšanai pie Pļaviņām top aizsargdambis.
Deputātu kandidātu solījumos izskanēja arī apņēmība maksimāli nodrošināt autobusu satiksmi un nokļūšanas iespēju jebkurā novada vietā. Šajā jomā nekas būtiski nav mainījies, jo autobusu maršrutu ir tik, cik bijis, un vietējās nozīmes reisos kursē tie paši vecie SIA “Pato — 1” autobusi. Nākamie deputāti toreiz apgalvoja, ka darīs visu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc vietām bērnudārzos. Tas izrādījies viegls solījums, jo nekādu rindu bērnudārzos nav.
Toties pēc savas ģimenes iniciatīvas Kalniņa kungs par pašu līdzekļiem Pļaviņās izveidojis skvoša zāli karjera rajonā, kur var nodarboties arī ar citiem sportaveidiem.
Aicinās mājražotājus un amatniekus
Arī partijas “Jaunais laiks” sarakstu pašreizējā novada domē pārstāv viens cilvēks — bijušais Vietalvas pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Āboliņš. Pirms četriem gadiem deputātu kandidāti savā programmā rakstīja lielākoties skaistas un vispārīgas frāzes.
Solīja arī atbalstīt lauksaimniekus, nodrošinot iespēju Pļaviņu tirgus laukumā pārdot lauksaimniecības produktus. Šobrīd pilsētas tirgus laukumā patiesi top jauns un plašs paviljons. Savu produkciju tur aicinās pārdot mājražotājus un amatniekus. Pļaviņu novada domes projektu vadītāja Ilze Kļaviņa skaidro, ka būvniecība notiek saistībā ar Latvijas—Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu. Iegūts arī finansējums tirgus vietu aprīkošanai. Rodas gan bažas, kas izmantos 13 tirdzniecības vietu, ja jau līdz šim pārtikas produktu pārdevēju aktivitāte Pļaviņu tirgū nav bijusi liela. Tajā pašā laikā apģērba un citu preču tirgotāji turpina savu rūpalu diezgan nolietojušās būdās. Pašvaldība plāno uzlabot arī šo daļu, bet pagaidām visam naudas nepietiekot. Zaļais tirdziņš būs arī Daugavas malā. Šie projekti gan diezin vai ir vienīgi “Jaunā laika” nopelns, tāpat kā nesen apstiprinātais apkures pabalsts iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kādu partija solīja savā priekšvēlēšanu programmā.
Bēdīgā pilsētas
vizītkarte
Politisko partiju apvienību “Saskaņas centrs” novada domē pārstāv tās līderis Mihails Hohlovs. Apvienības priekšvēlēšanu programma bija samērā īsa un lakoniska. Bija solīts turpināt īstenot Pļaviņu novadu veidojošo pagastu iesāktos projektus un plānus, izbūvēt ceļu posmā Odziena—Vietalva, veikt atklātā peldbaseina rekonstrukciju, ierīkot skeitparku, bērnu sporta laukumu, sakārtot centrālo laukumu pie dzelzceļa stacijas. Diemžēl Stacijas laukums, kas ir viena no pilsētas vizītkartēm, tā arī palicis diezgan bēdīgā izskatā. Kaut kas jau uzposts ir, bet kopumā skats nav pievilcīgs, to “paspilgtina” arī blakusesošie nesakārtotie privātīpašumi.
Solījumos nebija aizmirsta arī Eiropas Savienības struktūrfondu piesaiste. Izglītības, kultūras un sporta jomā viens no akcentiem bija nepieļaut Odzienas pamatskolas slēgšanu. Tas daļēji ir noticis, jo skola pārveidota par Pļaviņu novada ģimnāzijas filiāli.
Iztiek bez solījumiem
“Pilsonisko savienību” Pļaviņu novada domē pārstāv divi deputāti — SIA “Vidusdaugavas SPAAO” valdes loceklis Jānis Daģis un akciju sabiedrības ”Sadales tīkls” remontu un celtniecības dienesta transporta nodaļas darbinieks Aigars Lukss.
Savu priekšvēlēšanu programmu “Pilsoniskā savienība” bija veidojusi atšķirīgāk un interesantāk kā pārējās partijas, bet bez konkrētām iecerēm. Vispirms viņi vēlētājiem atgādināja, ka nevar aizbēgt no pasaules, jo mēs tajā dzīvojam, tāpēc katram pašam pasaule jāveido pa savam prātam, vismaz savā pašvaldībā. “Pilsoniskās savienības” deputātu kandidāti toreiz atzina, ka viņi nav nedz eņģeļi, nedz arī miljonāri, bet grib strādāt, lai veidotu spēcīgus novadus. Vai tas izdevies, precīzi atbildēt grūti.
Cenšas domāt zaļi
Zaļo un Zemnieku savienības vienīgais pārstāvis ir Māris Pilskalns. Priekšvēlēšanu programmā — tās pašas vispārīgās frāzes. Galvenā rūpe — uzņēmējdarbība un jaunas darba vietas, veidot novada infrastruktūru, piesaistot Eiropas Savienības attīstības programmu līdzekļus, kā arī piedāvāt izdevīgus sadarbības noteikumus uzņēmējiem, tādējādi paplašinot uzņēmumus un nodrošinot jaunas darba vietas. Spēkus un līdzekļus veltīšot uzņēmējdarbības attīstībai, taču šajā laikā nekas būtisks nav noticis. Novads joprojām stagnē.
Atsevišķa programmas daļa bija veltīta jauniešiem, kurā gan dominē vispārīgas lietas. Lai nu kas, bet nodarboties ar visdažādākajiem sportaveidiem pļaviņiešiem ir diezgan plašas iespējas. Pēdējos gados attīstīta arī sporta infrastruktūra.
Īpaša uzmanība programmā veltīta kultūrai, veselībai un vides saglabāšanai. Interesanta šķiet apņemšanās jaunizveidotajam novadam papildus piesaistīt mediķus ar labām teorētiskajām un praktiskajām zināšanām. Tas palicis tikai ideju līmenī. Deputātu kandidātiem bijusi vēlme saglabāt un pilnveidot feldšeru punktus katrā novada pagastā. Līdz iepriekšējām vēlēšanām tie jau lielākoties bija likvidēti, bet apņēmības atjaunot tomēr nepietika. Savukārt vides jomā ”zaļie zemnieki” vēlējās ne tikai sakārtot esošās, bet arī veidot jaunas zaļās teritorijas. Tas, viņuprāt, panākams, veiksmīgi apsaimniekojot atkritumus un sakārtojot ainavu degradējošus un bīstamus objektus. Vide novada un pagastu centros ir kļuvusi sakoptāka un ar interesantām augu kompozīcijām priecē ne tikai vietējos, bet arī viesus. Tomēr vēl ir tik daudz teritoriju, kas būtu jāsakārto un jāizveido par pievilcīgiem atpūtas objektiem.
***
Par to, vai šajā laikā novadā notikušas būtiskas izmaiņas, iedzīvotājiem noteikti būs savs viedoklis. Tomēr, kā teikts visiem zināmajā sakāmvārdā, viens jau nav karotājs, un katru paveikto vai nepaveikto darbu nevar piedēvēt vienai partijai vai konkrētam deputātam. Tie ir kopīgi lēmumi un arī pašvaldības speciālistu ieguldījums.
