Lai gan valstī runā par ekonomikas atlabšanu, tam īsti nevar piekrist, pārskatot Kokneses novada 2013. gada budžetu. Tas īpaši neatšķiras no iepriekšējā gada, ieņēmumi un izdevumi arī plānoti aptuveni tādi paši, cerot piesaistīt Eiropas fondu līdzekļus.
Izdzīvošanas budžets
Kokneses novada domes vadītājs Dainis Vingris uzskaita ieplānotos, īpaši steidzamos, svarīgos un neatliekamos darbus, ko šogad vajadzētu paveikt, taču jau tagad ir skaidrs, ka daudz kam naudas nepietiks. Arī šis, tāpat kā pērnais, ir tikai izdzīvošanas budžets.
Kokneses novada dome pamatbudžetā šogad plāno ieņemt 3 820 065 latus (pērn ap 3,4 miljoniem latu), bet izdevumiem paredzēti
3 899 578 lati (pērn aptuveni 3,7). Lielāko tiesu pašvaldības budžeta veido nodokļi, šogad Kokneses novada pašvaldība nodokļos plāno saņemt aptuveni 1,6 miljonus latu (pagājušajā gadā nedaudz mazāk — ap 1,3). Nodokļu ieņēmumi kopā ar mērķdotāciju no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda veido nedaudz vairāk kā pusi (53,73%) no kopējiem plānotajiem ieņēmumiem, pērn — aptuveni tikpat. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale ir tāda pati kā pērn — 80% pašvaldībai, 20% valsts budžetam.
Visvairāk no
komunālajiem
pakalpojumiem
Pašvaldībā lēš, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi būs aptuveni 104 680 latu, tātad nepilni 3% no kopējiem ieņēmumiem (pērn — 3,1%). Nodokļu inspektore Aija Āriņa skaidro, ka nelielais samazinājums veidojas tādēļ, ka šogad neplāno iekasēt nodokli par palīgēkām.
Ieņēmumi par maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi plānoti 320 624 latu apmērā jeb 8,4% no kopējiem ieņēmumiem (pagājušajā gadā par nepilniem 50 tūkstošiem mazāk — 271 380 latu). Lielākie pašu ieņēmumi ir no maksas par komunālajiem pakalpojumiem — 110 560 latu (pērn —
Ls 99 410).
Kokneses novads no citām pašvaldībām šogad plāno saņemt
181 356 latus (pagājušajā gadā — Ls 185 898), tie ir pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības un sociālo iestāžu pakalpojumiem un finansējums Kokneses apvienotās būvvaldes uzturēšanai.
Valsts mērķdotācijas veido lielu kopējo ieņēmumu daļu, šogad prognozētais ieņēmumu apjoms ir Ls
1 254 402 (pērn aptuveni tikpat — 1 124 196 lati). Eiropas Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai paredzēts Ls 113 192, mērķdotācija izglītības iestādēm (8 mēnešiem) — 1 065 186 lati (pagājušajā gadā summa bija mazliet mazāka — 999 409 lati), mūzikas skolas skolotājiem (42 529 lati,) ģimenes krīzes centram “Dzeguzīte” (24 000 latu), mērķdotācija dalībai Dziesmu un deju svētkos — 4620 latu, brīvpusdienām 1. —
2. klases skolēniem — Ls 9785. Līdzfinansējums tautastērpu iegādei Kokneses novada deju un folkloras kopu kolektīviem ir Ls 6051, teritorijas plānojuma un attīstības programmas izstrādei atvēlēts
13 641 lats.
Ceļiem joprojām
pārāk maz
Pašvaldības speciālo budžetu pamatā veido ieņēmumi no autoceļu fonda, dabas resursu nodoklis. Mērķdotācija pašvaldības autoceļiem un ielām plānota Ls 51 504 (pērn aptuveni 45 tūkstoši). Protams, šī summa ir pārāk maza, tās pietiek tikai ikdienas kopšanai — ceļu tīrīšanai, greiderēšanai. Arī pagājušajā gadā tā nebija pietiekama. “Nelielu naudassummu ceļu kopšanai papildu sola piešķirt Satiksmes ministrija,” saka pašvaldības vadītājs. “Tomēr neko daudz par to nevar izdarīt. Iedzīvotāji dažkārt pārmet pašvaldībai arī par nekoptiem valsts ceļiem, piemēram, vasarā aizaugušajām ceļmalām, kas netiek appļautas un rada bīstamas situācijas. Esam aicinājuši uz domes sēdēm valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Centra reģiona Aizkraukles nodaļas pārstāvjus, atbilde ir viena — nav naudas.”
“Ziema ir ieilgusi, un šis mazais palielinājums neko nedod,” saka novada Komunālās nodaļas vadītāja Tamāra Baltmane. “Naudas jau tā ir maz, tāpēc jādomā, ko par to iesākt — izcirst krūmus vai greiderēt ceļus.”
Viskritiskākā situācija
Remontu plānots veikt novada domes ēkā, nepieciešams komunikāciju remonts, kā arī jāiegādājas pietiekami spēcīgs serveris, jo pašreizējais visus domē esošos datorus nespēj “pavilkt”. Pērn domes ēkai nomainīts jumts, kas pirms tam tecēja, un lietus, sniega kušanas pēdas ēkas gaiteņos šogad plānots likvidēt.
Remonts nepieciešams vairākās novada izglītības iestādēs, bet viskritiskākā situācija ir Kokneses bērnudārzā “Gundega” — ļoti vajadzīga ēkas siltināšana. Pašvaldība iecerējusi piedalīties ES projektā, taču nepieciešama liela līdzfinansējuma summa, kuru plāno rast, ņemot kredītu. 2014. gadā varētu renovēt Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolu. “Arī te ceram uz kādu Eiropas projektu,” atklāj Dainis Vingris. “Par Eiropas līdzekļiem varētu veikt lielākos darbus — jumta nomaiņu un siltināšanu, sakārtot kanalizāciju, ūdensvadu, siltināt sienas, nomainīt logus un citus darbus. Par pašu līdzekļiem, kas paredzēti šīgada budžetā, remontējam kabinetus.” Iepirkuma konkursā par iespēju veikt remontu vidusskolā izdevīgākais piedāvājums saņemts no SIA “RRKP būve” un jau noslēgts līgums par Ls 36 183.
Jāmaina jumts
Nelielus remontus plāno arī Bebru pamatskolā, kur ēkai jālabo jumta segums.
Viens no iecerētajiem darbiem ir Pērses pamatskolas jumta nomaiņa. “Pagājušajā gadā izremontējām skolas sarīkojumu zāli, šogad būtu jānomaina jumts,” stāsta Gaļina Kraukle, Pērses pamatskolas direktore. Pašvaldība budžetā visu summu šī darba veikšanai nav paredzējusi, vien līdzfinansējumu, ja būs kāds piemērots projekts. “Ja šāda projekta nebūs, nāksies naudu jumta maiņai rast budžetā, varbūt pārdodot pašvaldības nekustamo īpašumu,” saka Kokneses novada pašvaldības vadītājs.
Puse izglītībai
Tāpat kā pērn Kokneses novada pašvaldība visvairāk naudas atvēl izglītībai — 1 993 354 latus jeb 51,1% (pērn 52%). Valsts piešķirtā mērķdotācija izglītībai ir
1 060 186 lati, bet pašvaldības finansējums izglītības iestādēm — 932 578 lati. Kokneses novadā ir astoņas izglītības iestādes — divas pirmsskolas izglītības iestādes, divas speciālās internātskolas, trīs vispārējās izglītības iestādes un viena mūzikas skola. Brīvpusdienām 3.— 4. klases skolēniem pašvaldība tērēs 13 845 latus.
Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem — 50 000 latu (pagājušajā gadā šī summa bija 30 tūkstošu latu), savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem atvēlēts 50 000 latu, sabiedriskās kārtības uzturēšanai — 12 245 lati, pašvaldības aģentūrai “Kokneses tūrisma centrs” — 31 558 lati, Kokneses apvienotajai būvvaldei —
23 540 latu. Notekūdeņu apsaimniekošanai tērēs 24 735 latus, pašvaldības teritorijas un mājokļu apsaimniekošanai plānoti 339 184 lati jeb 8,7% no budžeta ieņēmumiem.
Vairāk atpūtai
Atpūtai un kultūrai šogad tērēs Ls 381 827, un tas ir aptuveni par 64 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn. No šīs summas sportam atvēlēta nedaudz mazāk kā puse — Ls 160 078 (aptuveni par 35 tūkstošiem latu vairāk nekā pērn). Bibliotēkām šogad piešķirta mazliet mazāka summa nekā aizvadītajā gadā — 61 855 lati (2012. gadā — Ls 62 544). Pārējām novada kultūras iestādēm un pasākumiem paredzēti 133 894 lati (pagājušajā gadā — 109 579 lati). Vēl 20 tūkstošu latu paredzēti biedrību atbalstam.
Pagājušajā gadā sociālajam dienestam piešķīra Ls 470 748 latus, bet šogad sociālajai palīdzībai plānots izlietot aptuveni par 43 tūkstošiem latu mazāk — 427 096 latus. Pabalstos plānots izmaksāt aptuveni 105 tūkstošus latu. Šogad vairs nav paredzēts 50% valsts līdzfinansējums pašvaldību izmaksātajiem pabalstiem garantētā minimālā ienākuma (GMI) līmeņa nodrošināšanai. No pašvaldības budžeta būs jāizmaksā arī dzīvokļu pabalsti. “Novadā ir samazinājies GMI saņēmēju skaits, ir mazāk trūcīgo,” stāsta Kokneses novada sociālā dienesta vadītāja Baiba Tālmane. “Šobrīd no atvēlētajiem līdzekļiem iztērēti aptuveni 23%.”
Maksā 17 kredītu
Kokneses novada pašvaldības saistību un galvojumu apjoms šogad ir Ls 186 592. Kopējais saistību apjoms no pamatbudžeta ieņēmumiem (bez mērķdotācijām izglītībai) veido 7% (pieļaujamais ir 20%). Kokneses novada pašvaldība šobrīd no Valsts kases ir aizņēmusies 17 aizdevumu, neatmaksātās aizņēmumu pamatsummas atlikums šīgada 1. janvārī bija Ls
1 831 728, un aizņēmumu atmaksai šogad paredzēts izlietot 183 086 latus. Par aizņēmumiem Valsts kasē pašvaldība gadā maksā 0,917% (Ls 18 429). Šogad pašvaldība pēdējo gadu maksās kredītu par tehnikas iegādi komunālajai saimniecībai.
Pašvaldības kopējā neatmaksāto galvojumu summa ir 178 343 lati. Lielāko daļu — Ls 160 357 — veido galvojums SIA “Kokneses komunālie pakalpojumi” un
Ls 12 631 galvojums SIA “Vidusdaugavas SPAAO”. Atlikusī summa ir studējošo kredīti, pašvaldība ir galvotāja četriem studējošo kredītiem.
Algas nepalielinās
Kokneses novadā algām tērēs lielu summu — 1,8 miljonus latu, šajā summā ir iekļauta darba samaksa visiem novada iestādēs strādājošajiem. Pašvaldības aģentūras “Kokneses tūrisma centrs” darbiniekiem algās izmaksās 18 588 latus, Sporta centra darbiniekiem — Ls 41 460. Kokneses novada domes darbinieku atalgojumam tērēs Ls 135 440, Bebru pagasta pārvaldes administrācijai — Ls 23 702, Iršu pagasta pārvaldes administrācijai — 24 635 latus. Attīstības nodaļas darbinieki šajā gadā saņems
Ls 24 408, deputāti — Ls 28 600, bet centralizētās grāmatvedības darbinieces 70 770 latu. Novada vēlēšanu komisijai plānots maksāt nedaudz vairāk kā 5000 latu.
Kokneses novadā algas pašvaldības darbiniekiem nav palielinātas kopš 2008. gada. Izņēmums ir auklītes, skolotāji un minimālās algas saņēmēji. Vai šogad novadā plānots palielināt algas, izmaksāt prēmijas? “Tas ir sāpīgs jautājums,” atzīst Dainis Vingris. “Saprotu, ka algas būtu jāpalielina, bet budžets ir pieņemts, nauda sadalīta un tam diemžēl līdzekļu nav. Pat ja algu vienam darbiniekam palielina par 10 vai 15 latiem, nepieciešama liela summa. Bijušā Aizkraukles rajona teritorijā Koknesē ir vismazākās algas. Iespējams, pēc 2013. gada sešu mēnešu budžeta izpildes varēsim pārskatīt iespēju palielināt atlīdzību darbiniekiem.”
