Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) šodien Latvijas Zinātņu akadēmijas pavasara pilnsapulcē aicināja zinātniekus izpētīt jauniešu sliktās veselības un fiziskās sagatavotības cēloņus.
Politiķis minēja, ka runājis ar kolēģiem ministrijā, ka nav viena laba un argumentēta pētījuma, kas ar Latvijas jaunatni veselības ziņā ir noticis pēdējos divdesmit gados.
“Mums ir empīriski novērojumi, ka viņi paliek apaļīgāki, paliek mazāk sportiski, bet mums nav tādu pētījumu. Varbūt mēs varam arī palūgt tiem zinātniekiem, kuriem šī tēma ir interesanta, nedaudz veltīt uzmanību tam, kas tad notiek, kāpēc tā notiek, kas pie tā vainojams un ko mēs varam darīt situācijas uzlabošanai,” mudināja Pabriks, norādot, ka var jau ieviest kādas apmācības programmas, bet tas nerisināšot problēmu saknē.
Ministrs arī norādīja, ka svarīga loma bērnu un jauniešu izpratnē par cilvēku veselību ir saistīta ar viņu vecāku izglītību un izpratni par šo tēmu.
Kā ziņots, Aizsardzības ministriju satrauc jauniešu sliktā veselība un fiziskā sagatavotība, tāpēc tuvākajā laikā tā aktualizēs problēmu iespējamos risinājumus, lai nākotnē nodrošinātu nepieciešamo karavīru skaitu. Pabriks jaunatni raksturojis kā aptaukojušos, nopīpējušos un pavisam nesportisku.
Pagājušajā gadā Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrā profesionālajam dienestam pieteicās 1060 personas, no kurām 288 pieteicās studijām Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. No šiem interesentiem atlasei nosūtīti 625 kandidāti. No kopumā 674 kandidātiem, kuri tika nosūtīti tālākai atlasei (625 kandidāti, kuri pieteicās pagājušā gadā, kā arī 49 kandidāti, kuri pieteicās 2011.gadā), apmēram 30% kandidātu bija vāja fiziskā sagatavotība, apmēram 12% kandidātu bija sodīti, apmēram 7% kandidātu bija neatbilstošs veselības stāvoklis, bet apmēram 5% kandidātu psiholoģiskās īpašības neatbilda dienestam armijā. Rezultātā pagājušajā gadā profesionālajā dienestā pieņemti 317 karavīri, izpildot NBS pieprasījumu.
