Nesenais zirgu gaļas skandāls savēlis īstu lavīnu — drīz vien tam sekoja siera skandāls. Vairumtirgotāja SIA “Walux” uz siera izstrādājuma atkārtoti norādīja, ka produkts ir īsts siers. Smaidu raisīja uzņēmuma pārstāvja skaidrojums par notikušo — darbinieki noliktavā sajaukuši uzlīmes.
Tagad plašsaziņas līdzekļos izskan ziņas par kārtējo krāpniecību, pārdodot zivis — uz etiķetes tiek norādīta dārgāka zivs, bet produktā izmantota lētāka. Anglijas Salfordas Universitātes biologa veiktajā pētījumā Lielbritānijā un Īrijā atklāts, ka mencu bieži aizstāj ar lētākām zivīm, piemēram, pollaku un Vjetnamas pangasiju.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Latvijā populārākās pārtikā lietotās zivis — lašus, reņģes, skumbrijas, nēģus, asarus, karpas — ir grūti sajaukt ar citām zivīm. Tāpēc šo zivju viltošana nav īpaši izdevīga, tomēr dažus pārkāpumus šajā jomā PVD ir konstatējis. Piemēram, pērn PVD izmeklējis gadījumu, kad zivju konservu saturs neatbilda marķējumam, un arī šogad tiek pārbaudīts līdzīgs gadījums. Pirms vairākiem gadiem PVD arī konstatējis gadījumu, ka vienas zivs vietā konservos izmantota cita, tādēļ līdz pārmarķēšanai tika apturēta šo produktu izplatīšana.
Šodien pārliecības par lietu, produktu īstumu vairs nav — veikalos nopērkamie surogāti tikai pamazām tiek dēvēti īstajos nosaukumos. Salīdzinoši nesen, tikai 2007. gadā, noskaidroja, ka visi Latvijas krējuma lielražotāji produktam pievieno augu taukus, līdz ar to tas ir krējuma izstrādājums. Ja šis jautājums netiktu izvirzīts valsts mērogā, mēs joprojām laimīgā neziņā uzturā patērētu tikai īstu skābo krējumu. Ļoti gausi un negribīgi tirdzniecības vietu plauktos līdzās attiecīgajiem produktiem tiek novietota norā-
de — produkts satur ģenētiski modificētus organismus.
Maldinoša informācija, ko nevērīgāks pircējs uztver kā patiesu, ir ik uz soļa, pilnīgi droši varam būt tikai par to, ko izaudzējam paši savā kūtī vai dārziņā. Taču, pērkot ļoti lētus pārtikas produktus — gaļu vai zivis, būtu naivi domāt, ka iegādājamies tiešām kvalitatīvu un labu preci. Lai gan ir dažādi kontroles dienesti, tomēr vispirms katram pašam jāseko līdzi tam, ko pērk, jo patērētāju lētticību, nevērību vai vienaldzību negodīgi ražotāji vai izplatītāji nekavēsies izmantot.
