Sulu mēneša pirmajā nedēļā 75 gadu jubileju svin valliete Dzintra Zommere. Lai arī šogad aprīļa sākums vairāk atgādina sniegotus Ziemassvētkus, jubilāre ir dzīvespriecīga un viesus sagaida ar smaidu.
No Rīgas ved
rakstniekus
Dzintra Zommere dzimusi Birzgales pagastā. Ķeguma HES būvniecības laikā viņas vecākiem piederošā zeme applūdināta, tādēļ viņi zemi pārdevuši un pārcēlušies uz Valles pagastu. Kopš 1940. gada Dzintras kundze sevi uzskata par vallieti. Viņa beigusi Vasku pamatskolu, Vecumnieku vidusskolu un pēc tam divus gadus mācījusies Vecbebru lauksaimniecības skolā.
Gandrīz visu dzīvi jubilāre strādājusi Valles bibliotēkā par bibliotekāri. “Darbs bija ļoti interesants, nācās rīkot daudzus pasākumus, katru dienu tikties ar cilvēkiem, un tas sniedza gandarījumu,” saka Zommeres kundze. “Protams, bija iespēja tikties arī ar daudziem populāriem latviešu rakstniekiem. Rīkojot tikšanās, gadījās pat ar savu automašīnu doties pēc viņiem uz Rīgu, bet bija tā vērts. Tie bija un ir gaiši cilvēki. Pie mums viesojušies Māra Zālīte, Andrejs Dripe, Māra Svīre un citi. Saskaitīju, ka tajā laikā, kamēr strādāju bibliotēkā, biju organizējusi 22 tikšanās ar populāriem rakstniekiem un dzejniekiem.”
Raksta puiši no visas Padomju Savienības
Ar vīru Aldoni jubilāre arī iepazinusies Vallē, uz kurieni viņš atnācis strādāt par agronomu. “Bija jau arī pirms tam pielūdzēji,” smejot saka Dzintras kundze. “Kad mācījos Vecbebros, mana fotogrāfija nokļuva toreiz visā Padomju Savienībā populārajā žurnālā “Ogoņok”. Tajā mēs ar skolotāju bijām nofotografētas skolas virtuvē pie zupas katliem. Fotogrāfijai bija paraksts: “Ja meitenei tāds smaids, tad ēdiens noteikti ir garšīgs!” Tad man sāka rakstīt daudzi puiši, kuri dienēja armijā, teju no visas Padomju Savienības.”
Ar Aldoni dzīves ceļi krustojušies nejauši. “Nesen biju atnācis strādāt uz Valli. Kādu vakaru pēc darba, ar velosipēdu dodoties mājup, ievēroju, ka pa ceļu iet simpātiska meitene,” atceras jubilāres vīrs Aldonis. “Pat neatminos, kā sākām sarunu. Tikai sarunājām, ka tiksimies Līgosvētku ballē. Bet es uz to balli nemaz neaizgāju. Tomēr liktenis bija lēmis, un atkal satikāmies kādā ballē Krūzes līcī. Tur kādreiz bija balles, uz kurām cilvēki brauca vai no visas Latvijas. Un tā joprojām esam kopā.”
Dzintra un Aldonis kopā jau nodzīvojuši 53 gadus, ģimenē izauguši divi bērni, un nu jau ir arī divi mazbērni.
Vārda un dzimšanas diena reizē
Vārdu un dzimšanas dienas Zommeru ģimenē nekad netiek aizmirstas. Šogad jubileja nosvinēta jau 29. martā, kad Dzintras kundzes vīram Aldonim ir vārdadiena. “Labi, ka nolēmām svinēt agrāk, tad vismaz ceļi nebija aizputināti, ciemos atbrauca meita un draudzene,” saka jubilāre. “Nekādas plašās svinības nerīkojam, bet svētku pusdienas ir vienmēr.”
Sveicēji ne tikai ierodas sumināt mājās, bet arī telefons šajās reizēs ir “karsts”. Aldonim jubilejā piezvanījuši teju trīsdesmit cilvēku. “Prieks, ka mēs neesam aizmirsti, un tas ir lielākais gandarījums,” saka Dzintra Zommere.
Bez grāmatas dzīvi nevar iedomāties
Dzintras kundze nesēž, rokas klēpī salikusi. Viņa visu mūžu ir aktīvi piedalījusies pagasta sabiedriskajā dzīvē, bijusi arī sava saimniecība, bet nu tā likvidēta. “Arī tagad ar vīru apmeklējam pagasta pensionāru pasākumus,” saka jubilāre.
Viens no jubilāres lielākajiem vaļaspriekiem ir lasīšana. “Lasīt man vienmēr paticis,” saka Dzintras kundze. “Padomju laikos gan nebija iepējas iegādāties tik labas grāmatas kā tagad. Toreiz tādu nebija, bet bija nauda, par ko nopirkt. Tagad ir daudz labu grāmatu, bet tās ir ļoti dārgas. Joprojām labprāt apmeklēju bibliotēku. Pēdējā laikā ļoti iepatikušās biogrāfiskās grāmatas, kurās aprakstīti populāru cilvēku dzīvesstāsti. Bez grāmatas dzīvi nevaru iedomāties.”
Dzintra Zommere ir ne tikai aizrautīga grāmatu lasītāja, bet arī savas dzimtas un novada vēstures pētniece. “Vecāmāte strādāja Lindes muižā par istabeni. Tagad ļoti žēl, ka jau toreiz nepierakstīju vecāsmātes stāstus par ikdienas dzīvi muižā tagad tas būtu interesanti,” saka Dzintras kundze. “Par Valles pusi man ir sakrāts daudz dažādu materiālu gan no arhīviem, gan dēls arī daudz ko internetā atradis. Esmu sakrājusi pilnu skapīti ar dažādiem materiāliem. Kādreiz pasūtīju arī “Ilustrēto Pasaules Vēsturi”, bet tagad vairs nevaru to atļauties un ņemu lasīt no bibliotēkas.”
Vēl viena Dzintras kundzes aizraušanās ir gleznošana. “Bērnībā vēlējos kļūt par mākslinieci, devos pat uz Rīgu, lai iestātos mākslas skolā, bet tur bija ļoti liels konkurss, un mani neuzņēma. Tomēr zīmēšana man ļoti patīk, un arī tagad labprāt kaut ko uzgleznoju vai uzzīmēju ar krītiņiem,” saka jubilāre. “Šo manu vaļasprieku labprāt atbalsta meita, kura vienmēr, kad brauc ciemos, atved gan zīmēšanas blokus, gan nepieciešamās krāsas.”
