Nu man ir kā tajā dzejolī: “Sirds kā negudra bez mitas pavasara ritmā sitas!”. Ilgi domāju, ko darīt Lieldienās. Mājās bīstami uzturēties. Ieradīsies lauku radi — ej nu baro tādu varzu!
Redz, cik rīdzinieki gudri — kā liecina aptaujas dati, gandrīz puse no viņiem Lieldienas iecerējuši pavadīt ārpus galvaspilsētas, pie radiem laukos, priekšroku dodot aktīvai atpūtai dabā. Pareizi dara! Es arī izdomāju, ka brīvdienās ar Indriķi dosimies dabā. Ne jau tāpat vien, bet ar nūjām, tā teikt, olu ēšanu nomainīsim pret nūjošanu. Turklāt izlasīju, ka tā var iegūt slaidākas ķermeņa aprises, jo nūjošana sadedzina par 46% vairāk kaloriju nekā vienkārša soļošana. Indriķis gan uztraucas, kur ņemsim nūjas, jo tas taču esot dārgs prieks. Man nevajag izrādīties, tāpēc es tur nekādu problēmu nesaskatu. No vecajiem slotaskātiem iznāks tādas nūjas, ka visi apskaudīs. Es tās vēl aptīšu ar alumīnija foliju, un spīdēs vien, kad mēs zibināsim pa laukiem un pļavām. Vismaz citādas Lieldienas.
