“Staburaga” 12. februāra numurā bija publicēts apraksts “Valentīns, kurā rit grāfa un astrologa asinis”. Tajā bija stāstīts arī par Valentīna māti un tēvu — slaveno psihologu un bijušajā Padomju Savienībā vienīgo diplomēto astrologu Sergeju Vronski. Esam saņēmuši bijušās Skrīveru grāmatnīcas vadītājas Rasmas Pētersones atmiņas par šo cilvēku — leģendu.
““Staburagā” izlasīju aprakstu par Valentīnu Vronski, kurš dzimis Skrīveros un mācījies Andreja Upīša Skrīveru vidusskolā. Man bija iespēja iepazīties ar viņa vecākiem Martu un Sergeju Vronskiem, kad mācījos Jaunjelgavas komercskolā.
Martai bija smags liktenis, kā jau karalaika bērnam. Vecāki agri nomira, un vienīgo lielo brāli paņēma karš. Meitene palika bez apgādniekiem un mājām. Atceros, viņu kā ganu meiteni Skrīveru pagasta “Apsēnu” mājās pieņēma Dekšņu ģimene. Sergejs Vronskis, ja nemaldos, Jaunjelgavā uzradās 1943./
1944. mācību gadā un sāka strādāt dažādās klasēs kā PSRS ekonomiskās ģeogrāfijas, PSRS vēstures, tehniskās rasēšanas skolotājs. Ģērbies PSRS virsnieka formā ar zīmotnēm, spožām siksnām un zābakos, runāja skaidrā latviešu valodā. Taču mēs, skolēni, no viņa ļoti baidījāmies, jo nesapratām, kas viņš ir — spiegs vai nodevējs? Īpaši tad, kad, uzdodot jauno mācību vielu, teica: “Mīļie, neticiet, kas tajās mācību grāmatās rakstīts, tie ir meli! Padomju Savienībā rūpnīcās strādā tikai cietumnieki un izsūtītie!”. Turklāt mums viņš parādīja, ka aiz frenča atloka nēsā Latvijas sarkanbaltsarkano karodziņu. Par sevi viņš stāstīja, ka dienesta laikā armijā ticies ar Hitleru viņa “Vilku midzenī” un arī ar Staļinu. Viņš arī stāstīja, ka ģimene cēlusies no senas grāfu Vronsku dzimtas, ka viņa vecmāmiņa dzīvojusi Rīgas jūrmalā.
Šajā laikā Sergejs Vronskis pārnāca dzīvot uz Skrīveru “Apsēniem” Dekšņu ģimenē, kur satikās ar vienkāršo meiteni Martu, ar kuru izveidoja ģimeni un sagaidīja pirmdzimto — dēlu Valentīnu.
Kaut arī ģimene vēlāk izira, jo Sergejs Vronskis aizbrauca uz Maskavu, kur strādāja Astroloģijas institūtā, taču sakari palika. Pēc Martas stāstītā, dēlu viņš aicināja mācīties Maskavā, bet viņš nav piekritis. Marta ar bijušo vīru tikusies pēc viņa atgriešanās Latvijā. Bijusi arī viņa bērēs.
Interesanti, ka periodikā neesmu atradusi ne vārda par Sergeja Vronska skolotāja periodu Jaunjelgavā un dzīves laiku Skrīveru pagastā, kā arī par viņa zinātniskajiem darbiem un atklājumiem.”
