Daudzi invalīdi un viņu tuvinieki ar prieku uztvers ziņu, ka Labklājības ministrija ierosina no nākamā gada palielināt pabalstus cilvēkiem ar invaliditāti atbilstoši patēriņa cenu indeksam. Labklājības ministre Ilze Viņķele, sacīdama, ka pašreizējie pabalsti cilvēkus noved neizbēgamā nabadzībā, runā patiesību, jo kā gan invalīds, dzīvodams viens, var iztikt ar 45 vai 75 latiem? Tomēr arī pabalstu palielināšana par 10 līdz 20 latiem viņus no nabadzības neizvilks, turklāt trešās grupas invalīdiem tie paliks līdzšinējie. Par tādu naudu nevar nodrošināt mitekli, pārtiku un citas dzīvei visnepieciešamākās lietas, tādēļ invalīdu ikdiena ir atkarīga no tuvinieku labklājības un pašvaldību iespējām palīdzēt ar sociālajiem pabalstiem.
Viņķeles kundze arī uzsver, ka Latvija ir diezgan nabadzīga valsts un tās dotais ir daudz. Pabalsta palielināšanai pirmās un otrās grupas invalīdiem, ap 18 660 cilvēkiem, nākamā gada budžetā vajag papildu 1,9 miljonus latu, bet invalīdu kopšanas pabalsta palielināšanai, ap 11 480 cilvēkiem, — 7,5 miljonus latu. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem, Latvijā no 2,07 miljoniem iedzīvotāju 7,4% bija cilvēki ar invaliditāti, pavisam 152, 9 tūkstoši cilvēku. Tik mazai valstij kā Latvija tas ir ļoti liels skaitlis. Kāpēc?
Lielas sabiedrības diskusijas raisījis Ilzes Viņķeles sacītais, ka, veidojot 2014. gada budžetu, Labklājības ministrija, iespējams, atkal rosinās pārskatīt astoņu latu ģimenes valsts pabalsta piešķiršanas kārtību, ar to domājot pabalsta diferencēšanu atkarībā no vecāku turības. Sabiedrības “krējumam” astoņu latu pabalsts ir nieks, tomēr diez vai viņi piekritīs, ja valsts viņiem naudu “atņem”. “Ja to neizdarīsim šogad, tad mēs šo pabalstu iecementējam uz visiem laikiem,” uzskata ministre.
Kad jāpiešķir pabalsti, Latvija ir nabadzīga valsts, bet, kad jāpērk un jāremontē eksprezidentu dzīvokļi, jālemj par dažādu uzņēmumu valdes locekļu algām un jāglābj daža banka un uzņēmumi, tad valsts ir gana bagāta, ierobežojumu nav. Par cilvēktiesību neievērošanu cietumos Eiropas Cilvēktiesību tiesa valstij piespriež maksāt lielas summas, liels skandāls tiek sacelts par dzīvnieku turēšanas apstākļiem kažokzvēru fermās, Rīgas centrā aizstāv bebrus, ļaujot viņiem grauzt kokus, bet kas aizstāvēs bērnu un invalīdu tiesības uz pilnvērtīgu uzturu, dzīvi? Valstij būtu jāaizstāv, taču tik nozīmīgos jautājumos tā ir nabadzīga vai neizlēmīga. Valstij tik grūti izlemt jautājumu par progresīvā nodokļa ieviešanu, par astoņu latu pabalsta izmaksas kārtību, par daudz ko citu.
“Ja mēs neapturēsim Latvijas iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts, pēc desmit gadiem būs jāvaicā, vai mums ir vai nav neatkarīga Latvija,” vakar represēto piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Pietiekami pabalsti bērniem, ģimenēm arī ir viens no nosacījumiem, kura dēļ daudzi, iespējams, paliktu tepat, Latvijā.
