Kā Aizkraukles novada domes deputāti pagājušajā gadā ir apmeklējuši domes un komiteju sēdes?
Brīdina laikus
Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums teic, ka deputāti bijuši diezgan apzinīgi un centušies sēdes apmeklēt godprātīgi. Ja kāds nav varējis ierasties, jau laikus par to ir brīdinājis. Sēžu kavēšanas iemesli lielākoties ir slimība vai aizņemtība pamatdarbā.
Līduma kungs informē, ka pagājušajā gadā 14 domes sēžu vidējais sēdes ilgums ir bijis 2,8 stundas. Deputāti parasti strādājuši raiti, konstruktīvi, un garas, neauglīgas diskusijas nav bijušas, jo visi jautājumi lielākoties izrunāti komiteju sēdēs. Pērn noticis 12 finanšu komitejas, tikpat sociālo jautājumu, kā arī izglītības, kultūras un sporta komitejas sēžu. To vidējais ilgums ir bijis no 1,6 līdz 1,8 stundām.
Komiteju sēdēs piedalās tikai daļa deputātu, bet domes sēdēs ir jābūt visiem. Sekretāre uzskaita, cik stundu katrs deputāts ir nostrādājis.
Divi “rekordisti”
Pagājušajā gadā domes sēdes pavisam ilgušas 39,5 stundas. Visapzinīgāk tās ir apmeklējusi deputāte Sandra Paugure — viņa bijusi uz visām sēdēm visā to garumā. Dažkārt deputāti darba dēļ aiziet no sēdes agrāk. Tikai stundu kavējušas deputātes Ināra Gaile, Anita Ostrovska un Ināra Čeiča. Ilga Kravale kavējusi divas stundas, Anta Teivāne — 2,5 stundas, Indra Vīksna, Armands Kasparāns un Valdis Padoms — trīs stundas, Juris Benjavs — četras stundas, Aina Podvinska — 4,5 stundas, Andrejs Beinārs — 6,5 stundas. Visvairāk domes sēdes kavējuši divi deputāti: Nikolajs Sokols — 11,5 stundas, bet Ēriks Vizulis — 16,5. Ēriks Vizulis retāk par citiem deputātiem ir apmeklējis sociālo jautājumu komitejas sēdes, bet Nikolajs Sokols — finanšu komitejas sēdes. Kādi tam bijuši iemesli?
Operē pacientus
“Savas slimības dēļ domes un komiteju sēdes kavējis neesmu, bet pacientu gan, jo ceturtdienas, kad ir domes sēdes, ir arī plānveida operāciju dienas un tieši traumatoloģiskajiem pacientiem,” stāsta Ēriks Vizulis. “Savus darbus cenšos plānot pēc pulksten 12, kad sēde parasti ir beigusies, bet, ņemot vērā garās pacientu gaidīšanas rindas, reizēm darbus saplānoju arī uz sēžu rēķina, īpaši sarežģītos gadījumos, kad operējam kopā ar ārstu traumatologu Jāni Do-
belnieku. Pagājušā gada vasarā ka-
vēju arī tādēļ, ka piedalījos Eiropas slimnīcu biedrības organizētajā pieredzes apmaiņā Portugālē. Kā katra strādājoša cilvēka darbībā, arī manā ir trūkumi. Šobrīd mani ir aicinājuši kandidēt jaunajās pašvaldību vēlēšanās. Pilnībā pozitīvai atbildei neesmu izšķīries. Lūdzu vēlētājus paust savu attieksmi pret katra kandidāta darba stilu balsojot. Jo, ja tas neapmierina, piemēram, mans, tad tādu deputātu vienkārši nevajag atbalstīt.”
Ikdienā strādā “Rīgas Centrāltirgū”
Nikolajs Sokols stāsta, ka sēdes kavējis gan slimības, gan darba dēļ — ikdienā viņš strādā Rīgas pilsētas akciju sabiedrībā “Rīgas Centrāltirgus” par sagādes daļas vadītāju. “Uzskatu, ka deputāta atalgojums — 150 — 170 latu pēc nodokļu nomaksas mēnesī — nav liels,” viņš saka.
Tomēr pagājušajā gadā Nikolajs Sokols deputāta darbā ir nostrādājis 287 stundas, gandrīz tikpat, cik Ināra Gaile (297), kura ir bijusi visās domes un komiteju sēdēs. Kā tas iespējams? Izrādās — darba stundās ieskaita arī pašu deputātu uzskaitīto laiku par citu pienākumu pildīšanu: tās ir gatavošanās komiteju, komisiju un domes sēdēm, tikšanās ar iedzīvotājiem, strādāšana darba grupās, piedalīšanās dažādos pasākumos un sanāksmēs. Šī uzskaite ir atkarīga no katra deputāta godaprāta.
Ārpus sēdēm citus pienākumus pagājušajā gadā pildījuši visi deputāti, tikai atšķirīgs ir viņu pašu uzskaitīto stundu skaits. Vidēji mēnesī viņi strādājuši no 11 līdz 19 stundām: Sandra Paugure un Andrejs Beinārs — vidēji 11 stundu mēnesī, Ilga Kravale — 12 stundu, Armands Kasparāns — 14, Aina Podvinska un Valdis Padoms — 16, Ināra Čeiča — 17, Ināra Gaile, Anita Ostrovska, Anta Teivāne, Juris Benjavs un Ēriks Vizulis — 18, Indra Vīksna un Nikolajs Sokols — 19.
Darbs vai ķeksītis?
Kādu papildu darbu deputāti ir veikuši, vai tas ir bijis reāls vai tikai ķeksītis pārskata ailītē? “Staburags” par to aptaujāja vairākus deputātus.
“Lai arī esmu sēdes kavējis, ārpus tām esmu daudz ticies ar iedzīvotājiem: gan jauniešiem, kuri nāk ar savām iniciatīvām dažādiem projektiem, gan pensionāriem,” stāsta Nikolajs Sokols. “Iedzīvotāji man zvana, ierodas uz tikšanos domē, citreiz, lai iedziļinātos problēmā, dodos pie viņiem uz mājām. Cilvēki bieži vien domā, ka deputāti risina arī komunālās saimniecības jautājumus, piemēram, kādas ģimenes stūra dzīvoklī rudenī un ziemā no griestiem sūcās ūdens, bet citu neapmierināja lielā apkures maksa. Man sūdzējās, ka smilšu kastē nav smilšu vai gājēju pārejā nedeg lampa, kādam iedzīvotājam bija problēmas saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Tiekos ar cilvēkiem, runāju, cenšos viņu problēmu atrisināt, esmu konsultējies ar juristiem, lai gūtu skaidrību. Mēs, pašvaldības deputāti, varam atrisināt tikai pašvaldību jautājumus, bet dažkārt cilvēki lūdz palīdzību arī tādos jautājumos, kuri ir Saeimas kompetencē. Deputātam mēnesī apmaksā tikai 25 nostrādātās stundas, bet reāli nostrādāju vairāk. Visu jau nevar uzskaitīt.”
Redz tikai rokas
pacelšanu
“Uzskatu, ka atalgojums ir adekvāts, kādreiz tas bija daudz mazāks,” saka Juris Benjavs. “Esmu godīgi nostrādājis visas papildu stundas. No malas varbūt šķiet, ka viss ir ļoti vienkārši — es domes sēdē tikai paceļu roku un nobalsoju. Bet, ja sēdē ir ap trīsdesmit un vairāk jautājumu, ir vajadzīgs ilgs laiks, lai balsojumam sagatavotos, bet sabiedrībai nozīmīgos jautājumos ir jātiekas ar cilvēkiem. Piemēram, pirms jautājuma par Aizkraukles slimnīcas valdes locekļu palielināšanu no trijiem līdz pieciem tikos ar medicīnas darbiniekiem, uzklausīju viņu viedokļus, dažs mediķis mani sameklēja pats, lai paustu savas domas. Cilvēki man jautājumus uzdod, arī satiekot uz ielas, viņi interesējas par visdažādākajām lietām un problēmām. Tas prasa laiku, bet sēdē šis darbs nav redzams.”
Cilvēki vēlas
parunāties
Andrejs Beinārs: “Esmu strādājis darba grupās, piemēram, jautājumā par iespējamo siltumenerģijas iepirkšanu no koģenerācijas stacijas. Tikos ar vēlētājiem. Tomēr šajās vēlēšanās vairs nekandidēšu, jo oktobrī došos pensijā. Ko varēju, esmu paveicis, tagad jādod vieta jaunajiem.”
Valdis Padoms: “Tikos ar saviem vēlētājiem un piedalījos pasākumos, kuros uzaicina arī deputātus, jo pasākuma dalībnieki grib dzirdēt mūsu viedokli. Tikos ar uzņēmējiem.”
Armands Kasparāns: “Cilvēki man daudz ir jautājuši par siltuma jautājumiem, nākuši pat uz manu dzīvokli, aicinājuši mani uz savām mājām. Tā kā strādāju darba grupā, kas izskatīja jautājumu par koģenerācijas staciju, man bija svarīgs viņu un nozares profesionāļu viedoklis. Ir cilvēki, kuri katru mēnesi vēlas parunāties par viņiem sāpīgiem jautājumiem.”
Sandra Paugure: “Mans papildu darbs — tā ir tikšanās ar iedzīvotājiem, lielākoties par sociālajiem jautājumiem. Pie manis vērsušās ģimenes ar bērniem, trūcīgās, maznodrošinātās personas, invalīdi. Īpaši daudz tikšanos bija pagājušajā gada rudenī. Kamēr tu ar to nesaskaries, šķiet, ka viss ir labi, bet, kad uzklausi problēmas, saproti, cik daudziem klājas grūti, un tu sāc domāt — cik daudz cilvēkiem novadā ir šādas problēmas un kā novada pašvaldība viņiem varētu palīdzēt? Es varu uzklausīt, bet ne jau vienmēr spēju arī palīdzēt. Bet cilvēki man saka, ka viņiem ļoti svarīgs ir arī morālais atbalsts, un tas dažkārt esot nozīmīgāks pat par reālu palīdzību.”
