Gan Latvijas, gan visas Eiropas mērogā ir darboņi, kuri cenšas nopelnīt lielas naudassummas, norādot nepareizu informāciju uz pārtikas produktu marķējuma. Piemēram, zirgu gaļa tiek tirgota kā krietni dārgākais liellops, bet apzīmējums “BIO” mēdz tikt lietots gadījumos, kad konkrētajam produktam nav nekādas saistības ar bioloģisko lauksaimniecību — intervijā atzīst Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Pārtikas uzraudzības departamenta direktors Ernests Zavadskis.
— Nopietnu ažiotāžu ir radījušas ziņas, ka, pērkot liellopu gaļu, mēs, iespējams, bieži vien saņemam zirga gaļu. Kāda ir problēmas būtība?
— Tā ir ekonomiska problēma. Mums nav pamata uztraukties par sabiedrības veselību, un arī katram konkrētajam iedzīvotājam nav pamata uztraukties par savu veselību. Eiropā šajā zirga gaļas skandālā ir iesaistītas vairākas nopietnas kompānijas, kas piegādājušas lielos daudzumos gaļu, uzdodot to par liellopu, bet patiesībā tā ir bijusi zirga gaļa. Latvijas gadījumā ir daži uzņēmumi, kas legāli ir iegādājušies, piemēram, malto liellopu gaļu, kuras sastāvā izrādījusies arī zirga gaļa. Mūsu veiktajā izmeklēšanā konstatējām, ka viena Latvijas uzņēmuma produkcijā zirga gaļas īpatsvars bija 69%. Konkrētais uzņē-
mums gaļu Latvijā vispār nav pircis. Šajā gadījumā uzņēmums ir iegādājies produkciju ES — no Polijas caur Dāniju, produkcija bijusi legāli izmantota sava produkta ražošanā.
— Tātad runa vairāk ir nevis par veterināru problēmu, bet patērētāju maldināšanu?
— Šajā jomā būtu jāstrādā Eiropas Kontrabandas apkarošanas centram, jo te runa ir par visu ES. Pat Eiropa nebija gatava paraugu testēšanai, jo ne visās valstīs ir laboratorija, kur ir iespēja noteikt zirga DNS. Piemēram, Latvijā to joprojām nevar izdarīt, un visi šeit dabūtie paraugi tiek testēti ārzemēs. Sākotnēji tas tika darīts Vācijā, tagad — Lielbritānijā. Ne tikai Latvijas PVD, bet arī citu valstu atbildīgie dienesti šajā situācijā ir ķīlnieki. Lai adekvāti rīkotos, ir jāpaņem produkcijas paraugi un jātestē, bet šādas iespējas mums pašiem nav. Mums ir jāmaksā ārzemju laboratorijām par veiktajiem testiem, bet PVD līdzekļi šādiem gadījumiem nav piešķirti, tos pielīdzinot ārkārtas gadījumiem. Kamēr valdība lemj, piešķirt vai nepiešķirt šādām vajadzībām naudu, krīzes situācija attīstās.
Kā jau norādīts, te nav runa par sabiedrības veselības apdraudējumu, lai gan daži eksperti ir piesaukuši preparātus, piemēram, fenilbutazonu, ko izmanto zirgu terapijā un kas ilgtermiņā var atstāt kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību. Latvijas gadījumā pērn ir nokauti 416 zirgu. Ņemot vērā, ka gada laikā tiek nokauti vairāki simti tūkstoši liellopu, uz tā fona šis patērētās zirga gaļas daudzums ir niecīgs. Jāpiebilst, ka lielākā daļa uzņēmumu šajā jomā strādā godīgi. Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas legāli nopērk zirga gaļu un izmanto to savas produkcijas ražošanā.
— Tikai nenorāda, ka zirga gaļa ir saražotā produkta sastāvā?
— Tā nav! Tas tiek norādīts gan receptūrā, gan produkcijas marķējumā. Latvijā ir vismaz divi uzņēmumi, kas to dara legāli un jau ilgstoši, un no patērētājiem nekādu sūdzību nav bijis. Ir uzņēmumu grupa, kas strādā legāli, šādu gaļu iepērkot, norādot to receptūrā, kā arī produkta marķējumā. Nākamā uzņēmumu grupa ir tāda, kas iepirkusi izejvielas ārzemēs un ir tikusi maldināta. Šie uzņēmumi pirkuši liellopu gaļu, bet tiem ir piegādāta liellopu gaļa, kas šķaidīta ar zirga gaļu. Ņemot vērā, ka Latvijā iespējas pārbaudīt šāda importa saturu nav, ir tikai loģiski, ka uzņēmēji to nevarēja pamanīt. Un ir arī trešā uzņēmumu grupa, kas, iespējams, apzināti ir piedalījusies attiecīgajā shēmā, zinot, ka zirga gaļas iepirkuma cena ir ievērojami zemāka un, pārdodot to kā liellopu, var labi nopelnīt. Izmeklēšana šajā jomā vēl nav pabeigta, taču varu pateikt, ka runa ir par dažiem uzņēmumiem.
Savukārt, runājot par patērētājiem šajā kontekstā, ir jānosauc divas problēmas. Pirmkārt, zirga gaļa ir lētāka par liellopa gaļu, un tādējādi patērētājs pamatīgi pārmaksā. Otrkārt, jārunā par ētiska rakstura problēmu. Piemēram, varbūt es, būdams noteiktu dzīvnieku sugu mīlis, negribu to gaļu izmantot uzturā. Daudzi cilvēki uzskata zirgu par mīļu dzīvnieku un negrib tā gaļu izmantot uzturā. Cilvēkiem ir jābūt tiesībām iepazīt godīgu jebkura produkta saturu un izlemt, vai viņš to vēlas lietot uzturā. Piemēram, Lielbritānijā lielākā daļa pamatnācijas to nevēlas darīt. Tādējādi šādai informācijai noteikti jābūt produkta marķējumā un receptūrā.
— Cik lielu summu izmaksā viens gaļas tests?
— Tas ir atkarīgs no laboratorijas un paraugu skaita. Ja ir jāizmeklē virs 10 paraugiem, var tikt piemērotas atlaides. Eiropas Komisija (EK) ir paziņojusi, ka viens tests varētu maksāt līdz 400 eiro. Apzinoties situācijas nopietnību, EK ir pieņēmusi lēmumu, ka 75% no izdevumiem, kas radīsies šādā veidā, tiks kompensēti. Latvija samaksās par paraugu testēšanu, un 75% no šādi iztērētās summas EK atskaitīs mūsu valsts budžetā.
Šobrīd jau ir paņemti paraugi un aizsūtīti pārbaudēm ne tikai vietējiem ražojumiem, bet arī produkcijai, kas tiek importēta no Lietuvas, Spānijas, Somijas, Polijas utt. — kopumā astoņām valstīm. Rezultātus vēl gaidām. Tādējādi kritiku neiztur apgalvojumi, ka kontrolēti tiekot tikai nacionālie ražotāji. Kopumā ir paņemti 50 paraugu, to darot gan ražotnēs, gan tirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos.
— PVD ir arī norādījis, ka ir pietiekami daudz uzņēmumu, kas mēģina krāpties ar produktu derīguma termiņa norādēm.
— Nederīgās pārtikas jautājums ir jau sena problēma, un tā ir absolūti loģiska. Ir noteikti produkcijas apjomi, kuri zināmā periodā būtu jārealizē, bet, zinot ekonomisko situāciju valstī, patērētāju pirktspēju, ne vienmēr ir iespējams saražoto un veikalu plauktos esošo produkciju realizēt attiecīgajā periodā. Godīgi strādājoši uzņēmēji, tajā skaitā lielveikalu tīkli, sen ir iemācījušies samazināt cenu tiem produktiem, kuru derīguma termiņš tuvojas beigām. Te runa ir par atlaižu politiku, kas darbojas perfekti — varam redzēt atsevišķus plauktus, kuros ir labi produkti par samazinātu cenu. Sakarīgi domājoši uzņēmēji saprot, ka, beidzoties derīguma termiņam, produkts jāizņem no veikala plaukta, jo tas faktiski ir atkritumu produkts, ko uzturā nevar lietot. Tajā pašā laikā ir tā dēvētie uzņēmēji, kuri negrib zaudēt naudu, nevēlas plānot savu ražošanas un realizācijas ciklu tā, lai iespējami vairāk varētu iztirgot. Šādiem uzņēmumiem paliek krājumi, un tiek meklētas iespējas, kā šo produkciju realizēt. Visvieglākais variants ir marķējuma pamainīšana. Faktiski tas pats scenārijs, kas zirga gaļas skandāla saistībā — arī marķējuma problēma. Tātad ir jānomaina marķējums un pavaddokumenti — tās tad arī ir visas izmaksas. Tāpēc tas ir ļoti ienesīgs bizness.
Pēdējo četru, piecu gadu laikā ir parādījies jauns biznesa veids, ko īsteno tā dēvētā agro mafija, kas darbojas Eiropā. Ir aktivizējušies noziedzīgi grupējumi, kas mēģina nopelnīt lauksaimniecībā.
— Kādā veidā?
— Tiek strādāts ar pārtikas produktiem, to izejvielām. Ir bijuši gadījumi, kad parasta olīveļļa tiek nomarķēta par ekoloģisko vai bioproduktu, bet cenas ziņā starpība ir divas, trīs reizes. Tas nozīmē, ka, vienkārši nomainot marķējumu, tiek nopelnīti 200% līdz 300%, neinvestējot produktu glabāšanā, izejvielās. Cenas starpība, kā redzams, ir milzīga. Jāpiebilst, ka arī liellopu gaļa Eiropas tirgū ir divas, trīs reizes dārgāka par zirga gaļu. Līdzīgi gadījumi ir bijuši ar olām. Nesen bija skandāls Vācijā, kur tika atklāts, ka parastas olas tika tirgotas kā bioloģisks produkts. Uz parasta produkta tiek uzrakstīti trīs burti “BIO”, un ar to pietiek, lai gūtu labu peļņu. Tam, kāpēc šādi grupējumi ir aktivizējušies, iemesli ir ļoti vienkārši. Tā ir iespēja ātri nopelnīt, turklāt visnotaļ daudz. Varbūtība, ka šādu darbību veicējs tiks pieķerts, ir ļoti maza — ES ir milzīga teritorija, turklāt visām kontrolējošajām iestādēm resursi ir ierobežoti. Iespēja, ka šādi darboņi tiks pieķerti, ir tuvu nullei. Pat ja tiks noķerti, Latvijas gadījumā viņiem draudošais sods ir 500 latu. Saprotot, ka peļņa no šādām darbībām ir mērāma daudzos tūkstošos latu, šie 500 latu naudassoda veidā ir sīkums. Savukārt Eiropas kontekstā tā tiek pelnīti miljoni. Ir skaidrs, ka kārdinājums kaut ko tādu darīt ir liels. Skaidrs, ka vismaz tuvākajā laikā šajā jomā nekas nemainīsies.
