Pavasaris galvu sagroza ne tikai cilvēkiem, bet arī viņu četrkājainajiem draugiem. Vismaz tā gadījās divām jautrām takšu kucītēm Rūtai un Tūrai, kuras dzīvo Skrīveros. Vēl svētdienas rītā viņas spēlējās mājas pagalmā, bet ap desmitiem pazuda. Kā ūdenī iekrita.
Tikai tie, kuriem ir kāds dzīvnieks, var saprast, ko saimniekam nozīmē drauga pazušana. Saimniece nekavējoties vairākās vietās Skrīveros izlīmēja sludinājumu ar pazudušo suņu fotogrāfijām. Diemžēl pirmdiena aizritēja lielā neziņā.
Otrdien pazudušo sunīšu saimniecei piezvanīja kāda paziņa un teica, ka “Staburagā” publicēts sludinājums, ka Skrīveros, pie Rīgas—Daugavpils šosejas, atrastas divas melnas takšu sugas kucītes. Cerību spārnota, viņa zvanīja pa norādīto tālruni un noskaidroja, ka draiskules ir… Klintainē.
Viņas tur nokļuva, pateicoties “Dižozolu” saimniekam Zeipes kungam. Viņš, braucot mājup no Rīgas, tas bija ap pulksten 17, izmisušās taksenītes pamanīja uz šosejas aiz Klidziņas uz Aizkraukles pusi (apmēram pusotru kilometru no sunīšu dzīvesvietas). Viņas ļoti satrauktas skraidīja pa šosejas balto svītru. Pats būdams mednieks un arī takša saimnieks un zinot šo suņu paradumus, viņš izlēma paņemt bēgles pie sevis. Viegli gan tas nevedās — Rūta bija palīdusi zem mašīnas. Bet pēc ilgāka laika abas kucītes jau bija drošībā. Iespējams, brašā mednieka rīcība izglāba viņām dzīvību.
Neaprakstāma bija saimnieces un pazudušo tikšanās. “Rūta, tā sauc gados vecāko taksīti, ir ļoti netipisks suns. Man šķiet, sirsnībā otrs tāds nav redzēts,” stāsta saimniece. “Viņa tā raudāja, kad mēs satikāmies, ka asaras bira arī man.”
Saimniece mazliet pastāstīja par savām mīlulēm: “Tūra ir Rūtas meita. Viņai vārds dots par godu izcilajai norvēģu biatlonistei Tūrai Bergerei, turklāt sanāca arī lieliska vārdu saspēle — Rūta un Tūra. Savukārt Rūta pie vārda tikusi, pateicoties kādai labai saimnieces draudzenei, kura jau ir aizsaulē. Takšu jaunkundzes parasti ir ļoti paklausīgas un mīlīgas. Iespējams, Tūra kā jaunākā un spriganākā todien sajutusi medījumu un devusies brīvsolī, viņai līdzi sekojusi arī Rūta, kura parasti ir ļoti kārtīga un no saimnieka tālāk par 10 soļiem neatkāpjas. Skrīveri taču ir zvēru paradīze — ko tik pastaigājoties mēs redzam: stirnas, zaķus, jenotsuņus, tāpēc arī nav jābrīnās par Rūtas un Tūras riskanto pastaigu.”
