Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, “Staburags” pārskata deputātu kandidātu priekšvēlēšanu solījumus 2009. gadā un četru gadu laikā paveiktos darbus. Neretas novadā pirms četriem gadiem bija iesniegti pieci saraksti: “Mūsu laiks novadam”, “Jaunais laiks”, “Mēs Mazzalvei”, “Atklāti novadam” un “Vienoti novadam” — 77 deputātu kandidāti pretendēja 13 deputātu krēsliem.
Tikai neliela daļa
jaunu ideju
Visās piecās priekšvēlēšanu programmās visbiežāk figurēja vārdi: “saglabāsim”, “rūpēsimies”, “turpināsim”, “iespēju robežās atbalstīsim”, “veicināsim”, “piesaistīsim”, “nodrošināsim”. Tas četru gadu laikā vairāk vai mazāk ir arī darīts. Jautājums — cik godprātīgi, nesavtīgi un ar cik lielu atdevi? Tas, vai deputāti nopelnījuši 10 vai 4 balles, jālemj iedzīvotājiem, jo lielākā daļa solījumu, kas izskanēja pirms pašvaldību vēlēšanām, bija nekas cits kā likumā “Par pašvaldībām” formulētās novada funkcijas, kas jāpilda visām pašvaldībām. Tikai nelielu daļu solījumu var dēvēt par deputātu kandidātu iniciatīvu vai jaunām idejām, ko viņi solīja ieviest novadā.
“Nevaram solīt, bet esam gatavi strādāt!”
Sarakstā “Mūsu laiks novadam” 13 deputātu krēsliem kandidēja 16 pretendentu, saraksta līderis — toreizējais Neretas pagasta pārvaldes izpilddirektors Juris Zālītis, kurš atteicās no deputāta mandāta, kļūstot par Neretas pagasta pārvaldes vadītāju.
No šī saraksta deputāta mandātu ieguva ģimenes ārste Inga Apeināne, Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Viktorija Trukša, zemnieku saimniecības “Pumpuri” īpašnieks Juris Smirnovs un zemnieku saimniecības “Krasti — B” īpašnieks Kaspars Ādams, kurš deputāta mandātu nolika 2011. gada jūlija sākumā. Savu lēmumu Kas-pars Ādams “Staburagam” toreiz skaidroja tā: “Ar saviem ierosinājumiem domes sēdēs vēlējos attīstīt un veicināt novada izaugsmi, uzlabot iedzīvotāju labklājību. Cik vien bija iespējams, to arī darīju, bet līdz realizācijai ierosinājumi netika, un man pašam tam neatliek laika, jo pamatdarbs ir privātajā uzņēmumā.” Viņa vietā darbu turpināja Juris Gorbačovs, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Neretas brigādes priekšnieks.
Šī saraksta kandidātu mērķis: apvienojoties izveidot tradīcijām bagātu un attīstīties spējīgu novadu ar nosacītu moto: “Nevaram solīt, bet esam gatavi strādāt!”.
Solīja zupas
virtuvi
Saraksta “Mūsu laiks novadam” priekšvēlēšanu programmā tās autori akcentēja jau iesāktu darbu, projektu, plānu turpināšanu un attīstīšanu, nesolot nereālas lietas. Piemēram, apņēmās uzturēt kārtībā un pēc iespējām atjaunot novada ielas, ietves un ceļus, izveidot sabiedriskā transporta maršrutus un nodrošināt regulārus pasažieru pārvadāšanas pakalpojumus visā novada teritorijā, turpināt ielu apgaismojuma izbūvi novada apdzīvotajās vietās, sakārtot ūdensvadu un kanalizācijas sistēmu, labiekārtot tirgus vietas, turpināt ēku apsaimniekošanu un siltināšanu. Izglītības un kultūras jomā solīta jau esošo kultūras un sporta pasākumu saglabāšana, izglītības iestāžu telpu renovācija, Neretas kultūras nama rekonstrukcija, mākslinieciskās pašdarbības atbalstīšana, kas lielā mērā četru gadu laikā arī darīts.
Programmā arī solīja: pakāpeniski nodrošināt brīvpusdienas 1. — 4. klases skolēniem, izveidot sociālos dzīvokļus maznodrošinātajiem un atvērt sociālo virtuvi, kas tomēr nav izdarīts.
Prioritāte: godīga pārvalde
Partijas “Jaunais laiks” saraksta priekšgalā bija toreizējais Pilskalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Arvīds Kviesis. Tā bija vienīgā politiskā partija, kas startēja pašvaldības vēlēšanās Neretas novadā. No 16 deputātu kandidātiem domē ievēlēja trīs — Arvīdu Kviesi, lauku attīstības speciālisti Danuti Avenu un mājsaimnieci Inetu Klimoviču. Arvīds Kviesis un viņa komanda priekšvēlēšanu programmā kā prioritāti izvirzīja godīgu pārvaldi, vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem. Arī šai komandai uzdevums bija turpināt iesāktos darbus, kas lielākoties arī īstenoti.
“Jaunais laiks” toreiz solīja: “Lai nodibinātu ciešu saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem, reizi ceturksnī publiski rīkos apspriedes par pašvaldības budžeta izlietojumu.” Partija paredzēja izveidot konsultatīvu institūciju, kurā būtu pārstāvēti domes deputāti, pašvaldības un dažādu sabiedrības jomu pārstāvji, lai saskaņotu viedokļus par svarīgākajiem turpmākās attīstības jautājumiem.
Ko partija domājusi ar “konsultatīvas institūcijas” izveidošanu, nav skaidrs, taču solītās publiskās apspriedes par pašvaldības budžeta izlietojumu gan nav notikušas.
“Jaunais laiks” solīja atbalstīt arī uzņēmējdarbības attīstību Neretas novadā, lai veicinātu jaunu darba vietu rašanos, tikai kur ir tie jaunie uzņēmumi? Partija solīja nodrošināt arī papildu grupas bērnudārzā, ko, spriežot pēc pēdējiem solījumiem, beidzot izveidošot rudenī.
Pievēršas sociālajai palīdzībai
Saraksta “Mēs Mazzalvei” priekšvēlēšanu programmā bija uzsvērta godprātība un nesavtība, risinot novadam svarīgus jautājumus. No 14 deputātu kandidātiem domē ievēlēja trīs — saraksta līderi Mārīti Grigāni, sociālās aprūpes centra (SAC) “Mēmele” direktori, Mazzalves pamatskolas direktora vietnieci izglītības jomā Žannu Miezīti, SAC “Mēmele” saimnieciskās nodaļas vadītāju Arvīdu Grigānu. Mārīte Grigāne solīja vairāk uzmanības veltīt sociālajai palīdzībai, medicīnisko pakalpojumu klāsta paplašināšanai, brīvpusdienu nodrošināšanai visiem pamatskolas skolēniem, sekmēt konkurētspējīgas izglītības iegūšanas iespējas novadā: “Savu darbību virzām no šodienas uz nākotni — par to liecina mūsu pagasta attīstības stratēģijas virzieni. Cenšamies izmantot vietējo darbaspēku, tādējādi veicinot mūsu teritorijas labklājības celšanu,” toreiz “Staburagam” sacīja Grigānes kundze.
Brīvpusdienas pilnīgi visiem skolēniem vairāku gadu garumā tiek nodrošinātas tikai Mazzalves pamatskolā, uz pārējām novada izglītības iestādēm tas neattiecas. Pozitīvi ir tas, ka SAC “Mēmele” ir viens no lielākajiem darba devējiem novadā, kur patiešām darbs ir vietējiem iedzīvotājiem.
Priekšroka vietējiem uzņēmējiem
Saraksta “Atklāti novadam” līdere bija Zalves pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Noreika, kura arī ieguva deputātes mandātu, taču tas nav savienojams ar pagasta pārvaldes vadītājas amatu, tāpēc par domes deputātu kļuva sociālais darbinieks Aldis Ozarskis. Pavisam sarakstā bija 13 deputātu kandidātu. Prioritātes — saglabāt pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības (vakarskolas) iegūšanas iespējas tuvāk bērna dzīvesvietai, nodrošinot skolēnu nogādāšanu konkrētajā novada skolā bez maksas, rūpēties par ģimenes ārstu prakses vietu saglabāšanu, zobārstniecības, zobu tehniķa pakalpojumiem, izveidot feldšeres štata vienību, kas kopā ar sociālo dienestu veiks iedzīvotāju pārbaudi, izveidot zupas virtuvi maznodrošinātiem iedzīvotājiem, novada domes pasūtījumu izpildē dot priekšroku uzņēmējiem, kuri reģistrēti Neretas novadā.
Nav izveidots solītais tūrisma un informācijas centrs. Arī medicīnas jomā — ne tikai šī, arī citu sarakstu solījumi uzlabot pakalpojumu sasniedzamību un paplašināt tos — nav izpildīti. Pie speciālistiem Neretas novada iedzīvotājiem jādodas uz Aizkraukli un Jēkabpili, un pensionāram vienā dienā ar sabiedrisko transportu nokļūt, piemēram, no Mazzalves uz Jēkabpili un atpakaļ ir īsts pārbaudījums. Arī ar zobārsta un zobu tehniķa pakalpojumu nodrošināšanu gājis visādi, šobrīd pēc ilgāka pārtraukuma zobārstniecība atkal darbojas.
Galvenā vērtība — cilvēki
Saraksta “Vienoti novadam” priekšvēlēšanu programmas autori toreiz vēstīja, ka “galvenā novada vērtība esat jūs — šī novada iedzīvotāji”, un viņu darbības pamatprincipi ir: “atbildība, uzņēmība, atklātums un godīgums”. No 15 deputātu kandidātiem deputāta mandātu ieguva saraksta līderis Antons Blūms, toreizējais Neretas pagasta padomes priekšsēdētājs, un Aivars Miezītis, Mazzalves pamatskolas direktors.
Kandidāti lielākoties solīja turpināt iesāktos darbus, atbalstīt izglītību, kultūru, kā arī izveidot novada pagastu centros lauksaimniecības produkcijas tirdziņus, nodrošinot lauksaimniecībā strādājošajiem produkcijas realizāciju, izveidot novadā pieaugušo un jauniešu izglītības centru, nodrošināt iedzīvotāju informēšanu, atklātību un viedokļu apmaiņu, izveidot novada avīzi un interaktīvu mājaslapu. Pieaugušo un jauniešu izglītības centra ideja nav īstenota, bet mājaslapa un novada avīze — ir.
Pēc savas pieredzes mērauklas
Manuprāt, mēraukla ir ļoti vienkārša: ikvienam Neretas novada iedzīvotājam pašvaldības padarītais četros gados jāvērtē pēc savas pieredzes, sākot ar pašu minimumu, kas pašvaldībai ir jānodrošina, — vai četru gadu laikā ceļi vienmēr bijuši izbraucami, ielas sakārtotas un ietves notīrītas, vai apdzīvotajās vietās vienmēr bijis pietiekams ielu apgaismojums, vai, vēršoties pašvaldībā, vienmēr bijusi laipna attieksme, atsaucība kā līdzīgam pret līdzīgu.
“Staburags” aizvadītajā gadā regulāri rakstīja par Neretas novadā notiekošo, par pašvaldības padarītajiem un nepadarītajiem darbiem, taču domes attieksmes dēļ veidojās tikai konfliktsituācijas un diemžēl tika izteikti arī privāti apvainojumi. Vienpusīgi atspoguļojot novadā notiekošo pašvaldības mājaslapā un informatīvajā izdevumā, pašvaldība nepieļauj viedokļu dažādību. Tas pamudina apšaubīt demokrātijas, atklātības, vienlīdzības principus, ko sludināja kā pamatvērtības vēlēšanās.
Atskatoties uz aizvadītajiem četriem gadiem, svarīgi apzināties, ka ikviens iedzīvotājs novadā ir nozīmīgs un dzīves kvalitāte jāuzlabo jau šodien, nevis jāieraksta solījumi novada attīstības plānā līdz pat 2037. gadam.
Spriežot pēc tā, cik aktīvi aizkrauklieši un skrīverieši iesaistās dažādu pašvaldības lēmumu pieņemšanā, neretieši joprojām uz notiekošo pašvaldībā noraugās no malas, it kā viņiem tas nav saistoši. Iedzīvotāju bezdarbība, viedokļa neesamība un pozīcija, ka “uz mani tas neattiecas”, iespējams, arī bailes, nākamajās pašvaldību vēlēšanās bruģē ceļu uz deputātu krēsliem un stabilu atalgojumu tiem pašiem “vēžiem”.
