Gada sākumā daudzus iedzīvotājus nepatīkami pārsteidza lielie rēķini par apkuri, kur to nodrošina centralizēti. Sašutuši par to bija un ir arī pļaviņieši. Lai skaidrotu situāciju, Pļaviņu novada domes un uzņēmuma “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” pārstāvji aicināja iedzīvotājus uz tikšanos.
Runā visi un katrs savu
Šoreiz interese par tikšanos bija tik liela, ka iedzīvotāju sanāca pilna zāle, jo visi vēlējās saņemt pamatotu atbildi jautājumam — kāpēc apkures rēķini ir tik lieli? Situāciju mēģināja skaidrot Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde, izpilddirektors Aivars Bardovskis, deputāts Andrejs Kačkāns, SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” vadītāja Ņina Maškova un ekonomiste Aļa Molčanova. Piedalījās arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Andris Akermanis. Sanākušo noskaņojums visu tikšanās laiku bija tik negatīvs, ka daudzi pat neklausījās stāstītajā, un zālē bija dzirdami neglaimojoši saucieni un apvainojumi, tā ka runātāji dažkārt pat netika pie vārda.
— Apkures tarifi pieaug visā Latvijā, un arī Pļaviņās tas mainīts no 2012. gada 14. decembra, jo ir palielinājusies šķeldas, degvielas un elektrības cena. Atstāt iepriekšējo tarifu nevarējām, lai uzņēmums nestrādātu ar zaudējumiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija rūpīgi izvērtēja mūsu aprēķinus, un šis process bija ilgs, jo jāņem vērā visas izmaksas un tēriņi gada laikā. Rezultātā jaunais tarifs apstiprināts mazāks, nekā sākumā plānots — 37,31 lats pat megavatstundu, — sacīja Ņina Maškova.
Viņa piebilda, ka uzņēmums visām mājām piegādā siltumu par vienotu cenu, bet siltumenerģijas patēriņš katrā ēkā gan nav vienāds, un tas diezgan būtiski var atšķirties. Ēkas pilsētā jaunākas diemžēl nekļūst.
Nevar strādāt ar
zaudējumiem
Komunālo pakalpojumu uzņēmuma ekonomiste Aļa Molčanova skaidroja, ka tarifa palielinājums, salīdzinot ar iepriekšējo nav liels — 11,7 procenti. Ja spēkā būtu divpakāpju tarifs, šo summu sadalītu pa visiem gada mēnešiem, un iedzīvotāji sadārdzinājumu tik ļoti neizjustu. Pagājušā gada decembrī spēkā stājās vienpakāpes apkures tarifs, un nu jāmaksā visa summa par iepriekšējā mēnesī patērēto. Janvāra rēķinā bija iekļautas arī trīs apkures dienas decembrī. Nomainīts apkures katls, ko par savu naudu iegādājās novada dome, un uzņēmums to tagad izpērk. Pārbūvēta siltumtrase Rīgas ielas rajonā, un daļa šo izmaksu arī jāiekļauj tarifos. Tā ka janvāra rēķinā vienlaikus “sakrita” visi iespējamie maksājumi. Par februāri vairs tik daudz nebija jāmaksā, jo tas ir īsāks mēnesis, un arī kurināt tik intensīvi nevajadzēja, jo laukā bija siltāks.
— Esam rūpīgi izvērtējuši katru tarifu veidojošo aspektu, un es nesaskatu iespēju to samazināt. Pretējā gadījumā uzņēmumam jāstrādā ar zaudējumiem. Pati dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, un man jāmaksā kā visiem. Vienpakāpes tarifs ieviests pēc iedzīvotāju pieprasījuma, un daudzi ir apmierināti, jo redz, par ko kurā mēnesī jāmaksā. Es tomēr arī turpmāk vasarā maksāšu par apkuri avansā, jo ziemā par visu norēķināties būs grūti, — saka Aļa Molčanova.
Saprotot, ka iedzīvotāji ar lielajiem rēķiniem netiek galā, SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi” klientiem piedāvāja slēgt vienošanos un par pakalpojumu samaksāt līdz nākamajai apkures sezonai. Tad neaprēķinātu sodanaudu. Interese par to pagaidām ir neliela, pagājušajā nedēļā šādu vienošanos noslēdza tikai divi cilvēki.
Kurš atbildīgs?
Cilvēki izteica pārmetumus un bija neizpratnē par daudziem jautājumiem, arī šķeldu, jo cena tai pēdējos gados ir sarukusi, bet tarifos tas nav jūtams.
Ņina Maškova stāstīja, ka laikā, kad viņa sāka vadīt uzņēmumu, ražotāji šķeldu vispār atteicās piegādāt, jo tolaik uzņēmuma parāds par kurināmo bija 98 000 latu.
— Neviens nepieteicās mūsu sludinātajiem konkursiem. Tad meklējām paši, un mazākā šķeldas cena bija 6,36 lati par kubikmetru. Lai sāktu katru nākamo apkures sezonu un nopirktu kurināmo, esam spiesti lūgt aizdevumu domei. Arī tagad tas piešķirts, un par daļu naudas varēsim jau iepirkt kurināmo, — atklāja Ņina Maškova.
Andrejs Kačkāns, kura vadītais uzņēmums arī ražo šķeldu, atzina, ka pārdod šo kurināmo nedaudz dārgāk kā par pieciem latiem par kubikmetru, bet nevēlas sadarboties ar Pļaviņu komunālo pakalpojumu uzņēmumu, jo neapmierina samaksas kārtība un joprojām nav atmaksāti visi parādi.
— Kurš ir atbildīgs par piegādātās šķeldas kvalitāti un vai atvests paredzētais daudzums, kāpēc šķeldu atved naktī, kad kravu grūtāk pārbaudīt? — vēlējās zināt sašutušie iedzīvotāji.
Pļaviņu novada domes izpilddirektors Aivars Bardovskis skaidroja — katlumājas kurinātājs, kurš pieņem kravu, ar savu parakstu atbild par saņemto. Ir arī apstiprinātas normas, cik paredzēts izlietot diennaktī, un tās pagaidām nav pārsniegtas. Tā ka nav pamata domāt, ka paredzēto daudzumu nepiegādā. Ja atvestajā kravā pieņēmējs konstatē brāķi, Aivars Bardovskis domā, ka šo daudzumu atskaita. Cilvēki tomēr šaubījās, vai tā ir. Cerams, ka šiem jautājumiem komunālo pakalpojumu uzņēmumā pievērsīs lielāku uzmanību, jo vērīgie iedzīvotāji arī turpmāk solīja pamanīt visu. Pļaviņieši arī vēlētos saņemt rēķinus ar detalizētāku izmaksu skaidrojumu, lai precīzāk zinātu, par ko viņi maksā.
Parāds neizgaisīs
Liela problēma ir parādnieki, Šobrīd iedzīvotāji par komunālajiem pakalpojumiem uzņēmumam ir parādā 220 000 latu. Kā tos atgūt? Atbildes nav. Ar parādniekiem strādā, sūdz tiesā, bet tas ir dārgi, un bieži vien ieguvums ir mazāks nekā izdevumi. Cilvēki ir sašutuši par tiem, kuri nemaksā, lai gan daudziem ir iespējas norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem. Aivars Bardovskis skaidroja, ka parādu nevienam nenorakstīs un tas cilvēkam sekos līdzi visu mūžu, kamēr nesamaksās.
Līdzīgi ir ar tīrību kāpņutelpās. Vieni uzkopj regulāri, bet citi pat nedomā darīt. Ņina Maškova informēja, ka no marta sākta mitrā uzkopšana daudzdzīvokļu mājās, ko veic sētnieki. Pagaidām tā ir tikai divās mājās, bet būs arī pārējās.
Daļa sanākušo atzina, ka maksātu, bet nav iespēju to izdarīt, jo nav ienākumu. Ņemot vērā radušos situāciju, Pļaviņu novada dome veikusi grozījumus pašvaldības sociālo pabalstu piešķiršanas kārtībā komunālo maksājumu segšanai. Dzīvokļa pabalsts paredzēts 40 latu mēnesī dzīvoklim, kura platība nepārsniedz 37 kvadrātmetrus, dzīvoklim līdz 58 kvadrātmetriem — 70 latu, bet dzīvoklim virs 59 kvadrātmetriem — 100 latu mēnesī. Šo atbalstu paredzēts piešķirt atsevišķi dzīvojošai personai, ja viņas ienākumi mēnesī nepārsniedz 200 latu, vai mājsaimniecībai, kurā vidējie ienākumi vienai personai mēnesī nav lielāki par 150 latiem. Savukārt dzīvoklim vai mājai, kura nav pieslēgta centrālajai apkures sistēmai, bet tajā ir malkas apkure, piešķirs 60 latu gadā vai malku par tādu summu. Šie noteikumi gan vēl jāizvērtē un jāapstiprina Vides un reģionālās attīstības ministrijā.
Paši darīt negrib
Apkures izmaksas diemžēl ir cieši saistītas ar ēku tehnisko kārtību, kas Pļaviņās, tāpat kā citviet, nav laba. Daļa cilvēku saprot, ka ēkas ir nolietojušās un tajās jāveic uzlabojumi, lai samazinātu siltuma patēriņu. Tikai — kā to paveikt par nelielo apsaimniekošanas maksu, kas veido katras mājas uzkrājumu? Ne visiem ir iespēja veikt kaut kādus uzlabojumus savos mājokļos, kur nu vēl koplietojamajā mājas daļā, kura jāuztur par apsaimniekošanas maksu. Diemžēl neviens no malas neatnāks un situāciju neatrisinās. Aktīvāk jārīkojas pašiem, jo iedzīvotāji atlaidi par ēkas gala dzīvokļu apsildi saņemt vēlas, bet siltināt savas telpas negrib.
Aivars Bardovskis atgādināja, ka ne tikai par savu dzīvokli, bet arī par visu ēku atbildīgi ir tās īpašnieki. Ja ēkai ir caurumi, tad siltums tādā patērēts vairāk. Iedzīvotāju iniciatīva diemžēl ir niecīga. “Kas atbildīgs par plaisām ēkas ārējā sienā?” jautāja kāda pļaviņiete.
— Koplietošanas telpām un visām komunikācijām, kas tur ir, paredzēta apsaimniekošanas nauda, un tā ir tik liela, cik ir. Ja pamanītas plaisas sienā, jāraksta iesniegums ēkas apsaimniekotājai — SIA “Pļaviņu komunālie pakalpojumi”, kur izvērtēs, kāda ir situācija un cik līdzekļu ir uzkrājumā, lai rīkotos. Par visu jāvienojas pašiem iedzīvotājiem. Ja neapmierina, kā ēku apsaimnieko komunālo pakalpojumu uzņēmums, var izvēlēties citu vai veidot savu biedrību šī darba veikšanai, — teica Aivars Bardovskis.
Ēku apsaimniekotājam ir pienākums vismaz reizi gadā tās pārbaudīt, lai konstatētu, kādā kārtībā tās ir.
Šobrīd tikai viena daudzdzīvokļu māja Pļaviņās ir siltināta — Raiņa ielā 68. Pēc pašvaldībai sniegtajām ziņām, šoziem janvārī siltinātajā mājā par apkuri 39 kvadrātmetru dzīvoklī bija jāmaksā 37 lati, bet nesiltinātā mājā par siltumu 54 kvadrātmetru dzīvoklī — 115 latu.
Neapšaubāmi, komunālo pakalpojumu uzņēmuma darbiniekiem jāpievērš lielāka uzmanība pakalpojuma nodrošināšanai un kvalitātei. Tomēr arī paši iedzīvotāji daudzās situācijās ir diezgan bezatbildīgi. Kāda pļaviņiete bija neapmierināta, ka neviens nenāk un regulā-
ri nepārbauda, kāda ir temperatūra dzīvokļos. Cita sašutusi piebilda, ka janvārī viņas dzīvoklī bijis krietni virs plus 20 grādiem! Jautāta, kāpēc viņa nav par to ziņojusi mājas vecākajai, lai telpās samazinātu temperatūru, kundze bija neizpratnē — viņa gaidījusi, kas būs tālāk. Sagaidīja arī — lielu apkures rēķinu. Acīmredzot bieži vien pietrūkst sadarbības starp iedzīvotājiem un māju vecākajiem, kuri par savu darbu saņem komunālo pakalpojumu maksas atlaidi.
***
Iespējams, šīs problēmas tā nesamilztu, ja visiem būtu darbs un atbilstošas algas, bet tagad cilvēki ir neizpratnē, kā lai šajos apstākļos izdzīvo. Diemžēl ar apkures tarifiem vien šo situāciju atrisināt nevar. Neradās gan pārliecība, ka atnākušie izprata skaidrojumu un radušos situāciju, tāpēc sadarbībai starp pašvaldību, komunālo pakalpojumu sniedzēju un iedzīvotājiem jābūt ciešākai, lai izskanētu ne tikai pārmetumi, bet arī priekšlikumi.
