Divas trešdaļas sieviešu Latvijā plāno ģimenes budžetu, darot to pašas, plānojot kopā ar partneri vai nošķirot savu un kopīgo naudu — secināts “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta pētījumā par naudas lomu kopdzīvē.
“Bieži vien sievietes naudas jautājumiem partnerattiecībās piešķir lielāku nozīmi nekā vīrieši, un naudas trūkums sievietēm ir lielāks spriedzes un strīdu iemesls nekā vīriešiem. Tas izskaidro, kāpēc sievietes kopumā ir vairāk tendētas uzņemties ģimenes naudasmaka turētājas lomu,” atklāj “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa. “Pārskatot institūta pēdējos gados veiktos pētījumus, ievērojām interesantas dzimumu atšķirības budžeta plānošanas paradumos un uzskatos, ko esam apkopojuši ar mērķi parādīt dzimuma lomu rīcībā ar naudu un katra dzimuma spēcīgās puses ģimenes budžeta sekmīgā plānošanā.”
Par galvenajiem pelnītājiem ģimenē Latvijā tiek atzīti vīrieši — tam piekrīt gan sievietes (51%), gan vīrieši (44%). 35% vīriešu uzskata, ka partnere pelna tikpat daudz kā pats, kamēr sievietes ir pieticīgākas pašvērtējumā — tikai 28% sieviešu sevi novērtē kā līdzvērtīgas šajā ziņā. Interesants fakts vērojams, salīdzinot sieviešu un vīriešu atbildes uz jautājumu, kurš attiecībās ir galvenais naudasmaka turētājs. 22% sieviešu norāda, ka viņas ir vienīgās ģimenes tēriņu plānotājas, kamēr sievietes noteicošo lomu gatavi apliecināt tikai 9% vīriešu.
Ceturtā daļa vīriešu un sieviešu uzskata, ka ir labi informēti par partnera tēriņiem, vienlaikus divreiz vairāk sieviešu atzīst, ka ir slēpušas no partnera savus pirkumus vai patieso pirkuma summu (25% sieviešu un 13% vīriešu). “Iespējams, tas saistīts ar faktu, ka partneri viens otru bieži mēdz kritizēt par naudas tērēšanu, jo viņu uzskati par pareizāko rīcību ar naudu atšķiras — ceturtajai daļai pāru šie ir izteiktākie strīdu iemesli. Turklāt tieši vīrieši biežāk jūtas kritizēti par naudas pelnīšanu un tērēšanu,” stāsta Adriāna Kauliņa. “Interesanti, ka divreiz vairāk neprecēto nekā precēto sieviešu atzīst no partnera atšķirīgus uzskatus par naudas lietām. Vienlaikus — jo lielāki ienākumi uz vienu ģimenes locekli, jo retāki kļūst strīdi par naudu.”
“Savu un ģimenes ienākumu vairošanā sievietes vairāk nekā vīrieši pievērš uzmanību arī to iespēju izmantošanai, kas nav tiešā veidā saistītas ar atlīdzību par darbu — nodokļu atgūšanai, pabalstu saņemšanai un citām līdzīgām iespējām,” stāsta Kauliņas kundze. Piemēram, plānojot papildu ienākumus 2013. gadā, salīdzinoši vairāk sieviešu nekā vīriešu nosauc tādus ienākumu avotus kā pārmaksāto nodokļu atmaksa no valsts (attiecīgi 32% un 23%), naudas dāvinājumi (12% un 9%) un pabalsti no valsts vai pašvaldības (8% un 5%). Domājot par veidiem, kā palielināt savus ienākumus, vīrieši salīdzinoši biežāk nekā sievietes cer uz prēmijām, ienākumiem no dažādiem papildu darbiem un ienākumiem no īpašumu pārdošanas un izīrēšanas.
