Domājiet, ka nauda valda pār pasauli? Padomājiet labāk! Cilvēce radās, eksistē un turpinās dzīvot, pateicoties sievietei. Viņa uzņēmās smagāko dzīves nastu, sāpēs radot jaunu dzīvību.
Viņas dēļ, kā Bībelē teikts, vīrietis iepazina dzīves saldākos grēkus. Tomēr vīrietis, savu nepiepildīto ambīciju vadīts, kala ieročus, nogalināja un turpina to darīt. Sieviete biežāk bijusi cietēja, gaidītāja, glābēja. Vīrietis sevi vienmēr cēlis uz pjedestāla, cik vien augstu varējis, bet diemžēl atkal ar sievietes palīdzību. Kas notiek ar viņiem, kad vairs nav, kā priekšā izvērst “pāva asti”? Visbiežāk viņi nodzeras, nododas azartspēlēm, kļūst par aprobežotiem indivīdiem, kurus sabiedrība cenšas izstumt. Bet atliek īstajā laikā un vietā satikt īsto sievieti, lai drūmā aina pārtaptu dzirkstošā svētku banketā. Tāpēc novērtēsim šo lielāko dzīves dārgumu — sievieti.
Pēdējā laikā daudz runājam par dzimumu vienlīdzīgu līdzāspastāvēšanu, bet, domāju, tāda nebūs iespējama, kamēr būs emocionālā un fiziskā atkarība vienam no otra. Tikai tad, ja pēkšņi abi dzimumi apvienotos, rastos būtne, kura pati sevi atražotu, izzustu iekāre, instinkti, rastos sabiedrība, kurā vārdi “sieviete” un “vīrietis” būtu pagātnes atavismi. Vai mēs gribam šādu sabiedrības modeli? Domāju, ka nē. Tāpēc dzīvosim, kā gadu simtiem to darām, bet pēc viena likuma — nedari otram to, ko nevēlies, lai darītu tev. Nav cita likuma, lai sasniegtu harmoniju, mieru. Vai tad mums nepatīk, ja mūs mīl, ciena, novērtē? Tāpēc negaidīsim kādu noteiktu datumu, piemēram, 8. martu, lai novērtētu sievieti. Ziedi mūsdienās nopērkami katrā gadalaikā. Varbūt labāk neapēst ierasto karbonādi, bet tās vietā nopirkt krāšņāko rozi. Bet, ja reiz svētki, tad viss lai ir dubultā, simtkārt vairāk kā ikdienā! Nekas lai nav svarīgāks par viņu. Lai šajā dienā katras sievietes acīs ir dzidras prieka asaras. Tad noteikti arī pretī saņemsim to pašu. Citādi nekā.
