Gadu no gada Latvijā runā par tā sauktajiem “dīvānu zemniekiem”, kuri lauksaimniecības produkciju paši neražo, bet Eiropas atbalsta naudu saņem. Lai ar šo cilvēku grupu cīnītos, zemkopības ministre Laimdota Straujuma atbalsta nepieciešamību stiprināt sabiedrības kontroli pār ES finansējuma izlietojumu.
iens no šī mērķa sasniegšanas līdzekļiem ir publicēt un ikvienam sabiedrības loceklim nodrošināt brīvu piekļuvi informācijai par ES finansiālā atbalsta saņēmējiem, norādot, kurš, par ko un cik daudz naudas ir saņēmis.
“Caurspīdīgākām” jākļūst arī fiziskajām personām
Datu publiskošanas jautājumu lūdzu skaidrot Zemkopības ministrijai (ZM). Lauku attīstības atbalsta departamenta Fondu uzraudzības un informācijas koordinācijas nodaļas vadītāja Ilze Lāce “Staburagam” stāsta, ka to, kādus datus darīt zināmus sabiedrībai, nosaka Eiropas Komisijas regulas, vienlaikus ļaujot katrai dalībvalstij, tātad arī Latvijai, papildus izvēlēties savus publicējamos datus.
Līdz šim publiskot drīkstēja ziņas tikai par saņemto atbalstu, bet nevis plānoto, un tikai par juridiskajām personām. Bet tieši fiziskās personas, piemēram, piemājas saimniecību īpašnieki, vai tie, kuri Lauku atbalsta dienestā (LAD) reģistrējušies ar personas kodu, bieži vien arī ir tā dēvētie “dīvāna zemnieki”. Tāpēc šobrīd diskutē par ES fondu naudas caurspīdīgāku un efektīvāku izlietošanu, fizisko personu un izmaksāt plānoto summu publiskošanu.
Kā obligāti publiskojamus datus šobrīd Eiropas Komisija noteikusi: atbalsta saņēmēja nosaukumu tikai juridiskajām personām, administratīvo teritoriju, tātad — novadu, kā arī saņemtā atbalsta apmēru nacionālajā valūtā. Katras ES dalībvalsts izvēle ir papildu datu publiskošana, un ZM sadarbībā ar LAD noteikusi, ka jādara zināma arī informācija par LAD reģionālo lauksaimniecības pārvaldi, kurai saimniecība vai uzņēmums piesaistīts, ES fondu, kurš naudu piešķīris, un projekta nosaukumu, saistībā ar kuru atbalsts saņemts.
Mūsu puses
“milži”
Neliels ieskats Aizkraukles reģionā ietilpstošo novadu saimniecībās, kuras par 2010. un 2011. gadu kopā saņēmušas vislielāko ES un Latvijas valsts atbalstu gan platību maksājumos, gan citu veidu piemaksās, gan piedaloties projektos.
Aizkraukles novadā visvairāk līdzekļu — 388 tūkstoši latu — piešķirts kooperatīvajai sabiedrībai “Aizkraukle — A”. Citas saimniecības, kuras divos gados saņēmušas vairāk par 50 tūkstošiem latu, ir z. s. “Palejkalni” — 91 tūkstotis, z. s. “Tuņķi” — 81 tūkstotis, kā arī “Dārznieki” un “Sirmēni” — katra pa 68 tūkstošiem latu.
Nosacīti daudz bagātāks bijis Kokneses novads. Vislielākais atbalsts tika kooperatīvam “Bormaņi” — 459 tūkstoši latu. Tam “uz papēžiem mina” “Vecsiljāņi” ar 435 tūkstošiem latu. Daudz neatpalika saimniecība “Jaunholandes” jeb, kā lasāms LAD mājaslapā, IK “Wil Van Herk”, saņemot 375 tūkstošus latu. Vēl divi simttūkstošnieki — “Zemitāni” (353 tūkstoši) un “Pilslejas” (340 tūkstošu).
Skrīveru novadā bija tikai divi lielas summas saņēmušie: SIA “Skrīveru sēklkopības sabiedrība” — 353 tūkstoši latu — un Zemkopības zinātniskais institūts — 312 tūkstošu. Pļaviņu novada saimniecības pat netuvojās koknesiešiem. Saimniecība “Grannes” divos gados saņēmusi 168 tūkstošus latu, bet z. s.“Iesalnieki 1” — 92 tūkstošus.
Vislielākā summa, kādu saņē-musi viena saimniecība, ir Neretas novadā — z. s. “Ģēģeri” — pusmiljonu latu. Pārējie lielie novadnieki: z. s. “Pumpuri” — 194 tūkstoši — un z. s. “Tālumi” — 188 tūkstoši latu.
Jaunjelgavas novadā līdzīgas summas saņēmušas divas saimniecības — z. s. “Ziediņi” (226 tūkstošus) un daudznozaru kompānija “Daugava” — 260 tūkstošu. Vecumnieku novada Valles pagastā pie “milžiem” pieder SIA “Agronika” ar 406 tūkstošiem latu. Z. s. “Ziliņi” saņēma 170 tūkstošu un
z. s. “Zemgaļi” — 135 tūkstošus latu. Kurmenes pagastā šajos gados pie lielākā atbalsta tika z. s. “Krastiņi” — 53 tūkstoši latu, z. s. “Staši” —
48 tūkstoši — un z. s. “Kvieši” — 40 tūkstošu latu.
