No 1. aprīļa stāsies spēkā aptuveni 400 grozījumu Krimināllikumā, ko pagājušajā gadā sagatavojusi Tieslietu ministrija un pieņēmusi Saeima. Tieslietu ministrija skaidro, ka Krimināllikuma grozījumu mērķis ir panākt plašāku alternatīvo sodu piemērošanu un samazināt cietumsodu apmēru vidēji no sešiem uz četriem gadiem.
Pieredze rāda, ka alternatīvie sodi, kas nodokļu maksātājiem izmaksā mazāk, ir efektīvi. Uz slepkavām un izvarotājiem izmaiņas neattiecas, tās galvenokārt skar mantiskos noziegumus, kas veido aptuveni 60% no visas valsts kriminālās ainas — stāsta tieslietu ministra padomniece Ilona Kronberga.
Pēc Krimināllikuma grozījumu ieviešanas dzīvē paredzams, ka aptuveni trešā daļa jeb gandrīz divi tūkstoši ieslodzīto, kuri pašlaik izcieš sodu nebrīvē, jau pēc mēneša atkal būs sastopami ielās, sabiedriskajā transportā un veikalā, un viņi būs jāintegrē sabiedrībā. Tā kā pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā nav veiktas vērienīgas kriminoloģijas ekspertīzes par noziedzības līmeni kopumā, speciālisti neņemas prognozēt, kā Krimināllikuma grozījumi šo ainu varētu mainīt turpmāk.
Lai arī jau izdarītos noziegumus iztiesās pēc vecās kārtības, sodi nedrīkstēs būt bargāki, kā to paredz jaunā. Savukārt noziedznieki, kuru izciestā soda ilgums pēc likuma grozījumiem pārsniegs jaunās soda robežas, tiks brīvībā. Ieslodzījuma vietās šīs pārmaiņas nozīmētu to, ka notiesātajiem kamerās kļūtu brīvāk un Latvija beidzot varētu izpildīt Eiropas prasību — vienam ieslodzītajam nodrošināt vismaz četrus kvadrātmetrus lielu dzīvojamo platību, kas pašreizējā saspiestībā nav iespējams.
Valsts probācijas dienesta Aizkraukles teritoriālās struktūrvienības vadītājs Egils Markus par gaidāmajiem grozījumiem Krimināllikumā domā: “Pie Krimināllikuma grozījumu ieviešanas dienestā ar saviem klientiem sāksim strādāt jau martā. Tas notiks visās probācijas teritoriālajās struktūrvienībās vienlaikus. Dienestam šīs izmaiņas nozīmē to, ka Krimināllikuma Pārejas noteikumos noteiktā īstenošana attieksies uz visu izpildē esošo spriedumu pārskatīšanu un attiecīgo gadījumu nosūtīšanu tiesai sprieduma grozīšanai vai ar nolūkā atbrīvot personu no izciešamā soda. Jāatzīst, ka valstī līdz šim ir bijusi salīdzinoši sena un diezgan barga sodu sistēma, jaunie grozījumi dažos gadījumos ļaus piemērot mazākus sodus, samazinot notiesātajiem maksimālā brīvības atņemšanas soda ilgumu. Iespējams, arī mūspusē sabiedrībā būs jāintegrē vairāki likumpārkāpēji, kurus atbrīvos no brīvības atņemšanas iestādēm — cietumiem.”
Atliek vien paļauties uz Tieslietu ministrijā strādājošo kompetenci, kā arī cerēt, ka ieslodzītie novērtēs viņiem dāvāto uzticību un, atgriežoties sabiedrībā, tūdaļ atkal nenonāks kriminogēnajās aprindās, lai pastrādātu jaunu noziegumu.
