Maijas Jankovskas dzīves ceļš no Latgales puses aizvijies uz galvaspilsētu, izmetis nelielu loku caur Rīgu un pirms vairāk nekā divdesmit gadiem iegriezies Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā. Laikā, kad gaisā virmo pavasaris, daba gatavojas mosties, Maija atzīmē pusapaļu jubileju.
Zināšanas noder
visur
Maija Jankovska strādā Jaunjelgavas novada bāriņtiesā, viņa pilda vēlēšanu komisijas locekles pienākumus, darba netrūkst arī vīra zemnieku saimniecībā. Pirmā darbavieta viņai bija Rīgā, Gaiļezera slimnīcas bērnu nodaļā. “Specializējos kā bērnu medmāsa, labprāt strādāju ar bērniņiem, tādēļ pēc apprecēšanās meklēju darbu Aizkraukles slimnīcas bērnu nodaļā,” stāsta sunākstiete. “Diemžēl vakances nebija, sāku strādāt par apdrošināšanas aģenti, gadu gaitā esmu darījusi dažādus darbus. Tagad medicīniskās zināšanas noder saimniecībā lopiņiem.”
Jubilāre ir darbīga, zinātkāra un aktīva, to apliecina nesen iegūtais maģistres grāds tiesību zinātnēs. Ne katrs pēc ilgu gadu pārtraukuma spēj atsākt mācīties. Vai nemāca bažas?
“Es parasti neko cenšos neplānot, visu ātri izdomāju un izdaru. Ja sāc plānot, nekas neizdodas. Arī studijas nebija īpaši plānotas. Sākumā tiesību zinātnēs ieguvu bakalaura grādu, pēc tam ļoti dabiski likās turpināt studijas un iegūt arī maģistres grādu,” stāsta Maija. “Pirms astoņiem gadiem, kad sāku strādāt bāriņtiesā, jutu, ka vajag papildināt zināšanas. Tas bija nepieciešams darbam, taču zināšanas man ļoti bieži noder pašai. Vīram ir zemnieku saimniecība, arī tur noder likumu zināšana.”
Satiek kartupeļu
laukā
Nākamo vīru Vitāliju Maija satika Sunākstē. Padomjlaikā ļoti populāras bija dažādas talkas, uz kurām it kā nebija jādodas obligāti, tomēr neierasties arī nedrīkstēja. Astoņdesmito gadu sākumā Rīgas medicīnas skolas audzēknes, viņu vidū arī Maija, devās uz Sunāksti palīdzēt kolhozniekiem kartupeļu ražas novākšanā. Tad arī ar nākamo vīru Vitāliju iepazinušies. Šogad novembrī Jankovsku pāris svinēs sudrabkāzas — kopā aizvadīts ceturtdaļgadsimts.
Līdzsvaru attiecībās uztur atšķirīgie raksturi un dzīves uztvere. Maija uz visu raugās pozitīvāk, bet Vitālijs ir reālists, pat pesimists. Ģimenē izloloti divi bērni — dēls Genādijs un pastarīte Kristīne. Meita pašlaik Rīgā studē sabiedriskās attiecības, bet dēls jau divus gadus dzīvo un strādā Anglijā.
Ciemos labi, mājās vēl labāk
Studijas augstskolā bija viens no Maijas agrās jaunības nepiepildītajiem sapņiem, tagad tas īstenots, tomēr mācīšanos sunākstiete malā neliek. Kopš pagastā ir iespēja apgūt dažādas prasmes, Maija mācās angļu valodu, iemēģina roku šūšanā un apmeklē arī vingrošanas nodarbības. “Internetā viss angliski, dēls un krustdēls dzīvo Anglijā, bet es esmu mācījusies tikai vācu valodu. Kad biju ciemos, sapratu, ka nespēju sazināties, gribētu parunāt ar vietējiem, bet nekā, tad nu nolēmu, ka valodas barjera jānojauc,” skaidro jubilāre. No ciemošanās laikā Anglijas kūrortpilsētā atmiņā palicis miers, Latvijā par tādu varētu tikai sapņot. Ceļojot pabūts vairākās Eiropas valstīs, un, salīdzinot ar Latviju, tajās visās ir daudz mierīgāks un rimtāks dzīves ritms. Ciemos esot labi, bet pārcelties pavisam uz dzīvi citā valstī sunākstiete negribētu. “Bet vēl kādas pārmaiņas dzīvē vēlētos, redzēsim, kā būs,” teic Maija.
Viens
trūkums
“Sunākste ir bagāta — mums ir ļoti skaista, gleznaina daba, ezeri, pilskalni, ir cilvēki, ar kuriem varam lepoties,” teic Maija, piebilstot, ka galvenā vajadzība, kas ļautu gan attīstīt tūrismu, gan piesaistīt cilvēkus dzīvot Sunākstē, ir vienkārša — asfaltēts ceļš. Vienalga, uz kuru pusi tas būtu — Jēkabpils vai Aizkraukles virzienā. Pārmaiņas, kas radušās Staburaga pagastā, jau redzamas — daudzi rīdzinieki iegādājušies mājas, kas pirms tam stāvēja tukšas, tādu netrūkstot arī Sunākstes pagastā. Potenciālajiem pircējiem vēlme iegādāties īpašumu Sunākstē pāriet, ieraugot ceļu, kas ved uz pagastu.
Sunākstē nesen sāka darboties vilnas pārstrādes cehs, par to Maija teic — kaut mazs, tomēr solītis uz priekšu. “Eiropas naudas Sunākstē izlietots daudz, piemēram, jauniešu centram, saieta namam, ja nebūtu atjaunoti, būtu sabrukuši,” domā Maija.
