Nesen runāju ar kāda pagasta lauksaimniecības konsultanti, un viņa pastāstīja, ka dažkārt platību maksājuma pieteikumam iezīmētā platību karte nesakrīt ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) kartēm. Tā teikt — velkot sava īpašuma robežas, “iebraukts” kaimiņa laukā. Kad speciālisti lauku uzmēra dabā, tas vienmēr nez kāpēc ir mazāks par kartē norādīto.
Varētu domāt, ka zemnieks sev gribējis pierakstīt vairāk hektāru, lai saņemtu lielākus platību maksājumus. Savādi arī tas, ka ik gadu, mērniekiem uzmērot vienu un to pašu lauku, tas nezin kāpēc kļūst arvien mazāks. Piemēram, ja pirms trim gadiem uzmērīti 10 ha, nākamajā gadā to vietā ir 9,8, vēl pēc gada — 9,5 ha.
Mērījumi
atšķiras
Skaidrot šādu situāciju lūdzu LAD Klientu apkalpošanas daļas sabiedrisko attiecību speciālistei Vinetai Jansonei. Viņa informē, ka Lauku reģistrs ir LAD pārziņā esoša ģeogrāfiskās informācijas sistēma, ar kuras palīdzību LAD identificē lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) gabalus, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka Lauku reģistra datus LAD izmanto lauku bloku kartes sagatavošanā. Lauku reģistra datus LAD aktualizē pēc jaunajām ortofotokartēm un precizē, pamatojot ar LIZ īpašnieka vai tiesiskā valdītāja iesniegumu lauku bloku precizēšanai un lauku bloku karti, kurā norādītas atbilstošās izmaiņas.
Jautājumā par atbalsta iesniegumā deklarēto platību, pamatojot ar licencētas mērniecības firmas izgatavotiem robežu plāniem vai Zemesgrāmatā norādīto platību, LAD paskaidro: lai izgatavotu zemes robežu plānu, tiek mērīta visa zemes platība neatkarīgi no tā, kāda ir tās kārtība un kādā veidā tā tiek izmantota. Savukārt LAD mēra faktiski apsaimniekoto zemes platību atbilstoši deklarētajam kultūras kodam. Tā kā LAD un mērniecības firmas veiktie zemes platību mērījumi pēc to mērķa un būtības ir atšķirīgi, atšķiras arī to galarezultāts. Līdz ar to, ja lauk-
saimnieks ir deklarējis platību, kā tas norādīts Zemesgrāmatas datos, nevis faktiski apstrādāto, tad LAD veiktais mērījums atbilstoši regulas nosacījumam būs mazāks par deklarēto platību.
Aizaugušas lauka malas neskaita
Pārbaudē uz vietas laukus mēra pa apstrādāto robežu, ņemot vērā reālo situāciju dabā un iezīmētās platības lauku bloku kartē. Veicot mērījumus, mēra platību, kas ir faktiski apsaimniekota atbilstoši deklarētajam izmantošanas veidam. Piemēram, ja platība tiek pieteikta kā pastāvīga pļava un ganības, tad pārbaudes laikā mēra platību, kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem, t. i., tiek faktiski izmantota noganot vai nopļaujot, izslēdzot ārpusbloka elementus un platības, kas neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem (krūmus, kokus, akmeņu kaudzes vai pārpurvojušās vietas).
Par to, ka dažādos gados it kā ir uzmērītas atšķirīgas platības, LAD norāda, ka platība var mainīties, jo, iespējams, veikti sakopšanas darbi, līdz ar to faktiskā situācija dabā ir mainījusies un arī uzmērītā apsaimniekotā platība atšķiras no iepriekšējā gadā uzmērītās. Lauksaimnieks šo konkrētā lauka platību katrā sezonā, iespējams, apsaimnieko citādi nekā iepriekšējā gādā. Varbūt lauka malas netiek pienācīgi apsaimniekotas, noganot, appļaujot vai zāli nopļaujot un novācot. Lauka malas sāk aizaugt, un apsaimniekotā platība samazinās.
Lai nerastos šādi pārpratumi, kādas platības ir vai nav iekļautas mērījumos, atbalsta pretendentam ir tiesības ierasties attiecīgajā Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (RLP) un pārbaudes rezultātus (pēc to saņemšanas), tajā skaitā veiktos mērījumus, apskatīt vizuāli, kā arī saņemt kartogrāfiskos materiālus par savā saimniecībā pārbaudē uz vietas veiktajiem mērījumiem. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo ar attiecīgās RLP Klientu apkalpošanas un administratīvo daļu.
