Neviens cilvēks spēka gados, ejot uz darbu, neiedomājas, ka varbūt pēdējo reizi kāpj pāri savas mājas slieksnim, pēdējo reizi ved bērnus uz “dārziņu”, skolu vai dzer pēdējo kafijas tasi. Mums parasti šķiet, ka ar mums nekad nekas slikts nenotiks, īpaši jau darbā. Tomēr realitāte liecina par pretējo — Latvijā nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits ir dramatisks.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai sāpīgajai statistikai, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība Rīgā, Esplanādes laukumā, izvietoja provokatīvu vides instalāciju, kas ataino dramatisko situāciju Latvijā darba drošības jomā — palagiem pārklāti, pārvietojamajās gultās it kā gulēja 34 cilvēki, kuri aizvadītajā gadā gājuši bojā nelaimes gadījumos darbā.
Nelaimes gadījumi notiek lielākoties strādnieku neuzmanības vai pārgalvības dēļ, arī darba devēju nevērīgas attieksmes pret darba drošību dēļ, un tie visbiežāk notiek kokapstrādes, būvniecības, apstrādes rūpniecības nozarēs, arī citās jomās. Aizkraukles reģionā par darba drošības neievērošanu vai notikušiem nelaimes gadījumiem Valsts darba inspekcijā sūdzību nav, mūsu puses novadu ļaudis visbiežāk sūdzas par laikus neizmaksātām algām.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības veiktajā aptaujā trešā daļa respondentu norāda — viņu darbavietā visi ar drošību saistītie jautājumi tiek uztverti kā formalitāte. Tikpat liela daļa aptaujas dalībnieku atklāj, ka darba drošības instruktāža izpaužas kā parakstīšanās žurnālā, ar darba drošību saistītos jautājumus nepārrunā. Tikai 30,5% respondentu atbildējuši, ka vienmēr ievēro darba drošības noteikumus, 66% respondentu atzīst, ka ievēro tikai tos noteikumus, kuru pārkāpums var radīt tiešus draudus viņu dzīvībai. Bet teju ceturtā daļa (23%) strādājošo būtu gatavi atteikties no individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (piemēram, cimdiem, ķiveres, aizsargbrillēm), ja darba devējs piedāvātu paaugstināt algu. Aptauja apliecina, cik ļoti pavirša un vieglprātīga ir cilvēku attieksme pret savu veselību un dzīvību. Bieži nācies būvobjektos satikt vīrus, kuri strādā, bet par to, ka galvā jābūt aizsargķiverei, atceras tikai, kad palūdzam nofotografēties. Lielākoties ķivere ir katram, kaut gan bijušas reizes, kad tāda uz trijiem ir viena, un tā jau ir darba devēja vaina. Cilvēki ļoti bieži gatavi pakļaut sevi riskam pat pārdesmit latu dēļ, samierinoties ar jebkādiem darba apstākļiem. Nauda, protams, ir svarīga, taču ne visu par to var nopirkt. Darbos, ko veic zem klajas debess, ir liela iespēja saslimt gan pārāk auksta, gan karsta laika dēļ. Pagājušajā gadā mediji ne reizi vien rakstīja par nāves gadījumiem karstā laikā pēc intensīva darba siena pļavā, arī par letāliem gadījumiem, ko izraisījusi pārpūle, tīrot sniegu. Katram pašam vispirms jādomā par savu veselību un drošību. Kā vēsta sakāmvārds — sargā sevi pats, tad arī Dievs tevi sargās.
