Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) darbinieki rīkoja protesta akciju — badošanās dienu, lai iebilstu pret zemajām algām. Pēc nodokļu nomaksas darbinieki saņemot no 200 līdz 300 latiem “uz rokas”, taču darbs esot ļoti sarežģīts, darbiniekiem nepieciešamas plašas zināšanas sociālajā un finanšu jomā. Ar nopelnīto neesot iespējams izdzīvot, īpaši Rīgā.
Abu aģentūru darbinieki protestēja badojoties — viņi strādāja, taču negāja pusdienās un neēda arī līdzi paņemto. Ja badošanās dienā izvirzītās prasības netiks ņemtas vērā, abu aģentūru darbinieki sola streikot.
Vai streiks ir risinājums? Jebkurš jauns, perspektīvs speciālists, strādājot valsts iestādē, redz, ka ir daudz iespēju darba apjomu samazināt, vienkārši ieviešot atbilstošu programmatūru un jauninājumus. Ne jau algu palielinājums būtu jāprasa vadībai, bet jāizvērtē iespēja paaugstināt darba efektivitāti. Protams, tāds risinājums nozīmētu daudzu “siltu vietiņu” likvidēšanu.
Arī man ir nācies strādāt gan pašvaldības, gan valsts iestādē. Protams, salīdzinot ar privātstruktūrām, algas ir zemas, atbildība liela. Bet varbūt ierēdņiem vajadzētu aizbraukt uz mazajiem lauku pagastiem, pavaicāt, kādi tur ir ienākumi?
Smīnu izraisa arī protesta pieteikums — neēst darba laikā. Privātajā sektorā strādājošajiem tā bieži vien ir norma, jo darbs darbu dzen un pusdienām nav laika.
Paskatieties vakances darba tirgū: sociālie darbinieki un skolotāji ir tie, kas meklē darbu, vienmēr un visur, tāpat netrūkst arī darba piedāvājumu šo profesiju pārstāvjiem. Varbūt kāds cits būs pateicīgs par šādu darba iespēju pat par tādu algu. Varam pasmaidīt, bet badošanās pati par sevi ir apsveicama lieta. Veselībai tikai nāk par labu. Daudzi maksā lielu naudu par badošanās kūrēm.
NVA un VSAA strādājošie ar 300 latiem nevar iztikt, bet kā lai iztiek tie, kuri saņem 150 latu “uz rokas”, vai invalīds, kurš saņem 100 latu? Liela daļa Latvijas iedzīvotāju jau gadiem badojas, bet par to neziņo medijos.
Nedēļas nogalē sarunājos ar kādu skolotāju, kura par šādu ierēdņu akciju tikai pasmaida: “Skolās un bērnudārzos skolotāji saņem 180 līdz 220 latu “uz rokas”. Darbs nav viegls, jāatbild par katru bērnu. Ja es saņemtu 300 latu, es tādu algu novērtētu. Neienāktu prātā badoties un gausties par dzīvi.”
