Neretas novada dome nolēmusi izsolē pārdot bijušās Zalves pamatskolas ēku jeb grāfa Šuvalova kādreizējo medību rezidenci. Zināma arī tās sākumcena — 74 200 latu. Par šādu novada domes rīcību zalvieši ir sašutuši, savukārt pašvaldība uzskata, ka tas ir pareizs lēmums.
Zalves muiža ir 19. gadsimtā celta ēka, kurā kādreiz bijusi grāfa Šuvalova medību rezidence, bet 1929. gadā tā pārveidota par skolu. 2009. gadā Zalves pamatskolu, kurā toreiz mācījās 46 bērni, slēdza. Kopš tā laika ēka netiek izmantota un ir atstāta likteņa varā.
Pirms vairākiem gadiem skolas ēku bija pat plānots iekļaut Latvijas kultūras pieminekļu sarakstā.
Idejas
neatbalstīja
“Mums bija vairākas idejas un pat izstrādāti projekti, kā izmantot skolas ēku,” stāsta Zalves pagasta pārvaldes vadītāja Dzintra Noreika. “Viena no iecerēm bija izveidot tur krīzes centru, otra — sociālo centru. Bija izstrādāts pat projekts, bet novada vadība noteica, ka “bomžus” tur nav ko laist.”
Lauku atbalsta dienests (LAD) jau bija apstiprinājis Zalves pagasta pārvaldes izstrādāto ēkas jumta nomaiņas projektu. Piešķirtā summa būtu ap 70 000 latu, no kuras tikai 10 procentu būtu jāmaksā pašvaldībai. Neraugoties uz to, novada dome nolēma, ka tas nav nepieciešams, ēku atstāja tukšu un nekādus darbus tajā neveica. Jau tad, kad projektus iesniedza izskatīšanai novada domē, tās vadība strikti pateica: “Nav vērts ieguldīt līdzekļus ēkā, kuru tāpat pārdos.”
Ieguvēji būtu
visi
Pašlaik ēku neapsilda, kaut tajā pat ir ierīkota centrālā apkure, tikai jānopērk apkures katls, bet arī tas nav izdarīts. “Nu jau būs četri gadi, kopš ēka ir tukša. Lai arī to pieskata sargs, bet apsildīta tā nav, līdz ar to tās iekšpusē ir drūms skats,” saka Noreikas kundze. “Tagad, lai to izremontētu, būs nepieciešami milzīgi līdzekļi. Ja būtu apstiprināti mūsu projekti, situācija būtu citāda.”
Izveidojot bijušās Zalves pamatskolas ēkā novada sociālo centru, ieguvēji būtu visi novada iedzīvotāji un arī pašvaldība. “Skolas telpas šāda centra izveidei ir ļoti piemērotas, nevajadzētu pat īpašus pārbūves darbus,” saka pagasta pārvaldniece. “Te varētu izmitināt vecos cilvēkus vai tādus, kuri nonākuši krīzes situācijā. Tagad par šādu pakalpojumu sniegšanu mēs maksājam citiem novadiem, kur tādus nodrošina.” (Jaunjelgavas novadā bijusī Vīgantes pamatskola pārveidota par šādu centru, kurā dzīvo apmēram desmit cilvēku — aut.)
Biedē neziņa
Zalviešus biedē arī neziņa par to, kas ēku nopirks un kāds būs tās saimnieks. “Mēs taču nezinām, kas skolu nopirks. Ir iespēja, ka to nopirks kāda privātpersona, kura ap skolu un tās parku, kur ir izveidotas pastaigu takas un apgaismojums, uzcels lielu žogu un neviens tur vairs netiks,” saka Dzintra Noreika. “Jācer, ka pircējs būs saprotošs un šādi nerīkosies, ja ne, tad var teikt, ka Zalvei tiks atņemta “sirds”. ”
Pašvaldībā citādi
domā
Neretas novada pašvaldībā uzskata citādi — ēkas uzturēšanas izdevumi esot bijuši pārāk lieli un būtu vajadzīga nopietnāka ideja, lai to atbalstītu. “Dome finansiāli šo ēku nevar uzturēt, izdevumi ir pārāk lieli,” saka Neretas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Arvīds Kviesis. “Tāpat sociālās aprūpes centra izveides ideja nav veiksmīga, mums novadā viens tāds jau ir. Turklāt, lai centru izveidotu, ir nepieciešamas milzīgas finanšu investīcijas. Tās vajadzīgas ne tikai ēkas atjaunošanai, tā jāpielāgo visām prasībām, un tas nav tik vienkārši, kā liekas. Ceram, ka ēku iegādāsies kāds uzņēmējs, līdz ar to ieguvēji būs visi.”
Ja ēku neizdosies pārdot izsolē, novada dome lems, ko ar to darīt turpmāk.
***
Neretas novada domes vadība bijušo skolu cer izdevīgi pārdot, taču maz ticams, ka izdosies atrast investoru, kas nomaļā vietā vēlētos pirkt ēku, kuras atjaunošanas izmaksas varētu pārsniegt sešciparu skaitli.
Dzirdēts, ka to, iespējams, varētu iegādāties bagāts mednieku kolektīvs, bet tā ir utopija. Nez vai kāds kolektīvs būtu ar mieru mednieku mājai atvēlēt tik lielu summu. Nav ticami, ka te varētu izveidot viesnīcu vai viesu namu. Zalve ir ģeogrāfiski neizdevīgā vietā, tuvumā nav ne upes, ne ezera, kas varētu piesaistīt tūristus un potenciālos investorus.
Diezin vai pirmajā izsolē 5. martā vispār būs kāds interesents, kurš par 74 tūkstošiem latu pirks novārtā pamestu ēku, kurā jāiegulda vēl vairāki simti tūkstošu latu.
Tad nu novada pašvaldība paliks, kā mēdz teikt, kā suns uz siena kaudzes — ne paši izmanto, ne citam atdod, jo iegūt grib pārāk daudz.
