— Vai jūtat, ka diena ir kļuvusi garāka?
JānisAizkrauklē— Rīta gaisma man traucē gulēt, jo pierasts, ka visu laiku ir tumšs. Reiz pamodos, domāju, ka pulkstenis rāda 10 un esmu nokavējis darbu, bet bija tikai astoņi.Rihards Bērziņš no Jaunjelgavas— No rītiem jau ir tik gaišs, ka var redzēt bedres uz ceļa un vairs nav jāliek atstarotājs. Reiz ceļu policisti mani brīdināja, ka man nav atstarotāja. Kopš tā laika aproci uz piedurknes liku visu ziemu, lai mani varētu pamanīt. InitaAizkrauklē — Jā, lasīju, ka diena ir jau desmit stundu gara. Gaidu pavasari, tas gaisā jau ir jūtams, arvien biežāk vairāk spīd saule. Lielveikalā jau laikus nopirku augsni stādiņu audzēšanai.Aija Pļaviņu novadā — Uz darbu braucu ar automašīnu. Lai arī vēl ir sniegs, tagad to varu izdarīt ātrāk, jo labāk var redzēt ceļu un mazāk jābaidās no mežazvēriem. Ziemas tumšajā laikā uz ceļa bieži spīdēja mežazvēru, arī kaķu, acis, tagad jau laikus var pamanīt pāri ceļam skrienošu stirnu ļipas. Inta Kļaviņano Kokneses— Šķiet, ka diena kļuvusi garāka tā pēkšņi un saule spīd ziemai “nepieklājīgi” spoži. Velta Mazzalvē — Jūtu gan, kā nu laukos nejutīšu. Kad eju uz kūti, ir daudz gaišāks. Tā pulksteņu griešana gan man nepatīk, lopiņiem arī nē. Maija KalniņaAizkrauklē — Priecājos, ka vairs tumsā nav jāiet uz darbu un arī mājās var tikt, kamēr vēl gaišs. Ievano Kokneses— Šorīt bija pirmais rīts, kad brokastojot nevajadzēja ieslēgt elektrību. Pavasari ļoti gaidu, un šī gaidīšana, garāka diena, saules gaisma man sagādā prieku.