Sacelta brēka ap zirga gaļu. Kārtējā, lai cilvēku prātus novērstu no daudz svarīgākām lietām.
Zirga gaļu, kas ir lētāka, piejaukt pie citu lopu gaļas un pārdot dārgāk ir nepieļaujami. Citādi zirga gaļai nav nekādas vainas, jo zirgs ēd tikai tīru barību. Tā teikts arī tautasdziesmā: “Ne tas ēda purva zāli, ne dzer rāvas ūdentiņu,/ Tam vajag tīru auzu, kalnā pļautu āboliņu.”
Gaļas lopiem dod dažādas barības piedevas, kuru sastāvā ir pat augšanas hormoni, bet zirgi nav nobarojamie lopi. Gaļas produkcijā atrastas pretsāpju zāles. Veselam zirgu ganāmpulkam pēkšņi ir jākļūst klibam, lai sāktu ārstēt ar pretsāpju līdzekļiem. Viena slima zirga gaļa ir piliens jūrā. Jābūt speciāli saindētai gaļai, ja tas skar vairākas valstis. Kārtējais triks, iznīcinot lielu daudzumu gaļas, šādi noturēt vai pacelt tās cenas. Kā jau bijis ar putnu un cūku gaļu, kad izkāva tūkstošus. Lūk, ko nozīmē vienotais tirgus!
Nezinu, kā pasaulē, bet mūsu lopu uzpircēji pusi mazāk par zirgiem maksā, salīdzinot ar citiem gaļas lopiem. Kolhozu laikos bija daudz lapsu fermu, zirgus pirka viņu barošanai. Tagad visā Latvijā varbūt kāda ferma vēl ir. Tā ka paši vien zirdziņus noēdam. Arī pie mums taisa desas, pievienojot zirga gaļu, kas dod īpatnēju garšu. Zirga gaļu no citas var atšķirt tumši sarkanās nokrāsas dēļ.
Pēckara gados Rīgas gaļas paviljonā bija vairāk zirga kā citu lopu gaļas. Varēja iegādāties mīkstumus malšanai, kaulus, nodīrātas galvas. Virtenēm bija sakārtas desas. Tā ka zirga gaļa pārtikā nav nekas neparasts.
