Vēl nesen Satiksmes ministrijas darbinieks Kaspars Briškens tika nosaukts kā viens no potenciālajiem satiksmes ministra kandidātiem. Izglītība viņam laba — Stokholmas universitātē ir ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Tomēr nekādi grādi viņu nav pasargājuši no amata zaudēšanas Latvijas nacionālās lidsabiedrības “airBaltic” padomē, kurā viņš strādā tikai apmēram astoņus mēnešus. Satiksmes ministrs Aivis Ronis viņu no padomes ir atsaucis, pieprasot uzņēmuma vadības paskaidrojumus par īpašajām lidojumu atlaidēm 23. februārī, datumā, kurā uzņēmuma ieskatā Austrumeiropā svin Vīriešu dienu.
Padomju laikā 23. februāris bija Padomju armijas un jūras kara flotes diena, tautā saukta arī par vīriešu svētkiem. Daudziem tie saistās ar militārajām parādēm un vīriešu sveikšanu, un ir kolektīvi Latvijā, kuros vīriešus šajā dienā sveic arī mūsdienās. Ministrs uzskata, ka Latvijas nacionālais aviopārvadātājs “airBaltic” nedrīkst popularizēt neeksistējošas valsts PSRS armijas un jūras kara flotes svētkus. Viņš ir uzsvēris, ka uzņēmuma mārketinga un biļešu pārdošanas stratēģijai ir jāatbilst nacionālā pārvadātāja statusam un atbildībai, taču Kaspars Briškens neesot pienācīgi kontrolējis uzņēmuma darbu.
Bargs mums ministrs, vai tad nu nebūtu pieticis ar brīdinājumu? Tad jau vajadzētu atlaist arī visu Rīgas domi par to, ka ik gadu pie Uzvaras pieminekļa Rīgā svin Uzvaras dienu — taču neeksistējošas valsts — dižās Padomju Savienības — svētkus. Tomēr daļa sabiedrības to svin, tāpat kā Vīriešu dienu un
8. martu. Kāpēc gan nevarētu izmantot šīs svētku dienas un tajās piedāvāt atlaides? Tas taču ir bizness, kurā politiķiem nevajadzētu iejaukties.
Arī daudziem Latvijas vīriešiem 23. februāris ir svētki, kad viņi atceras savu jaunību un dienestu. Tās ir viņu atmiņas. “Esmu latvietis, dienēju PSRS armijā, bet tas jau nemazina manas Latvijas patriota jūtas pret savu valsti,” internetā raksta kāds komentētājs. “Tad jau būtu jāizrauj arī lapas no vēstures grāmatām.” “Interesanti, kādā armijā varēja dienēt latvieši padomju laikā? Vai tad tagad viņiem no savas dzīves jāizsvītro divi trīs gadi?” raksta cits. Daudzi pārmet, ka satiksmes ministram vairāk vajadzētu rūpēties par Latvijas ceļu sakārtošanu, nevis jaukties biznesā. Bet ir arī cilvēki, kuri Roni atbalsta un 23. februāra atlaides lidsabiedrībā saista ar Maskavas “roku”.
Vai tiešām ministrs šādi rīkojas, patiesu nacionālo jūtu vadīts, un 23. februāra mārketinga triku uztver kā apvainojumu sev un visai tautai? Bet varbūt tas ir tikai iegansts, lai padomē “iebīdītu” savu cilvēku? Tam laika vairs nav daudz — iepriekš demisiju pieteikušais Aivis Ronis Satiksmes ministriju vadīs tikai līdz februāra beigām.
