Iršos lauku konsultante ir Gundega Skrupska. Šajā amatā viņa strādā vairāk kā divdesmit gadu, un par kolēģi Iršu pagasta pārvaldē saka — Gundega zemniekus ir izlutinājusi.
Kad Iršos vēl bija padomju saimniecība “Līdums”, Gundega Skrupska tajā strādāja par agronomi. Pirms vairāk kā 20 gadiem kļuva par lauksaimniecības konsultanti. Kopš novadu reformas darba ir mazāk, jo daudz paveic lauku attīstības speciāliste. Lielie zemnieki ar saimniecības dokumentāciju paši tiekot galā, bet tie, kuriem ap 15 govju, kuri jau gados, bet saimniecību nevēlas likvidēt, ar visām neskaidrībām vēršas pie Gundegas. Tādu esot ap 20. “Vainīgs” ir arī Iršu ģeogrāfiskais izvietojums — tālu no novada centra, Aizkraukles. Tāpēc labi, ja uz vietas ir savs cilvēks, kuram var uzticēties. Dažkārt, lai elektroniski izpildītu kādu veidlapu, pietiek ar telefona zvanu Gundegai.
Katru gadu martā pagastā rīko iedzīvotāju tikšanos ar Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem par jaunāko likumos, arī ar Lauku konsultāciju dienesta speciālistiem. Interesentu netrūkstot.
Kļūdu labojumu veic kopā
Gundega stāsta, ka, tuvojoties pavasarim, aktuālas būs lauku kartes, lai pieteiktos platību maksājumiem. Daudzi no šiem jautājumiem ir kārtojami internetā, bet kas notiks, kad konsultante dosies pensijā un ja viņas vietā neviena nebūs? Viņa zemnieku vietā izpilda elektroniskos pārskatus, gada ienākumu, pārvietošanas deklarācijas, ievada kvītis. Īpaša uzmanība jāpievērš arī bioloģisko saimniecību pārskatiem Priekuļu sertifikācijas un testēšanas centram. Dažkārt speciālista padoms vajadzīgs arī Lauku atbalsta dienesta sūtītajiem kļūdu labojumiem, kuru dēļ var nesaņemt platību maksājumus.
Jaunas iespējas pēc laika
Atceroties iepriekšējos gadus, Gundega teic, ka daudz galvassāpju lauku ļaudīm sagādājis Eiropas projekts zemes erozijas ierobežošanai. Toreiz pieteicās daudzi, bet, cik naudas saņēma, tik tūlīt nācās atdot. Katrā pārbaudē kaut kas nepatika. Noteikumi paredzēja piecus gadus zemi atstāt neskartu, neartu. Katrā saimniecībā atrada noteikumu pārkāpumu, un zemnieki steidza uz banku piešķirto naudu atdot.
Labāk veicies ar daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanas projektiem. Nākamgad katram pretendentam paredzēta divus tūkstošus latu liela atbalsta summa, bet noteikumi, lai pieteiktos šim atbalstam, vēl nav zināmi. Šogad interesi izrādījušas trīs Iršu pagasta saimniecības, citus gadus skaits bija trīs reizes lielāks, un tiem, kuri reiz piedalījušies šajā projektā, nav liegts to darīt atkārtoti.
Slapjo
neiekāro
Iršos vidējais zemnieku saimniecību īpašnieku vecums ir 60 gadu, un šobrīd tikai vienas saimniecības jaunākā paaudze izteikusi vēlmi pārņemt saimniecību. Kas notiks pēc 10 — 15 gadiem, var tikai minēt. Lai piesaistītu jaunos cilvēkus laukiem, nepieciešama saimniecības modernizācija, ja kūtī lielāko daļu darbu paveiktu ar tehniku.
Pagaidām pagastā nav redzēti ārzemnieki, kurus interesētu zemes iegāde. Pierimusi arī zemes pirkšana un pārdošana vietējo starpā. Lielās un vidējās saimniecības, piemēram, “Zemitāni”, “Dūjas”, “Pamati”, “Līdumi”, “Pumpuri”, “Baloži”, sasniegušas maksimālo un pašlaik nodarbojas ar modernizāciju. Pārējās ir piemājas saimniecības ar mazu lopu skaitu un līdz ar to nelielu zemes platību. Brīvas, neapstrādātas zemes pagastā nav vai ir nemeliorēta, tādēļ neiekārojama. Kā daudzviet, arī Iršos ir problēmas ar novecojušajām meliorācijas sistēmām, bet, par laimi, zemnieki interesējas par programmu sistēmu remontam.
Nepanesama smaka un troksnis
Pagasta dzīvi noteikti uzlabotu asfaltēts ceļš no Iršiem līdz Bebriem vai Alunēniem Vietalvas pagastā. Esošie ceļi pēdējā laikā pamatīgi bojājas biogāzes rūpnīcas dēļ netālajā Liepkalnes pagastā. Smagā tehnika brauc dienu un nakti, un tie, kuru mājas ir ceļa malā, trokšņa dēļ naktī nevar gulēt. Ne tikai troksnis, arī nepanesamā smaka, kas ik pa laikam nāk no biogāzes ražotnes puses, dzīvi Iršos dara nepatīkamu.
Vai ekonomikas atveseļošanos jūt arī Iršu pagastā? Konsultante teic, ka, pateicoties Eiropas subsīdijām, dzīvot vēl var, bet, ja nāktos iztikt tikai no pārdotā piena, gaļas vai citas tiešās lauksaimnieciskās darbības, vairums sen savu darbību būtu beiguši. Netaisnīga ir 25% ienākumu nodokļa piemērošana šīm subsīdijām. Iršos viena otra saimniecība vairāk kā tūkstoš latu nodokļos atdeva atpakaļ valstij. No nākamā gada šo nodokli plāno atcelt.
