Nedēļas nogalē Aizkraukles novada kultūras namā notika vīru koru kopmēģinājums, kurā balsis Dziesmu svētku virsdiriģentu vadībā saskaņoja četri kolektīvi, arī Aizkraukles novada kultūras nama vīru koris “Staburags”.
Vada četri kungi
Kultūras namā pulcējās Aizkraukles novada kultūras nama vīru koris “Staburags” (diriģente Māra Batraga), Bērzaunes pagasta Sauleskalna tautas nama vīru koris “Gaiziņš” (Rita Briņķe), tālu ceļu mēroja Rēzeknes vīru koris “Graidi” (Jānis Mežinskis) un Daugavpils Latviešu kultūras centra vīru koris “Forte” (Jevgeņijs Ustinskovs). Vairākas stundas tika “slīpēta”, “pulēta” un pilnveidota vīru dziedātprasme. Koru kopmēģinājumu vadīja diriģents, pedagogs un kultūrvēsturnieks Andrejs Mūrnieks, latviešu kordiriģents, 15. līdz 23. Dziesmu svētku un “Rīgai — 800” Dziesmu svētku virsdiriģents, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors (šovasar pirmo reizi būs goda virsdiriģents) Edgars Račevskis, kordiriģents profesors Arvīds Platpers un pedagogs diriģents Roberts Liepiņš.
Bijuši arī grūtāki laiki
Vīru kora “Staburags” ilggadējā diriģente (kopš 1975. gada) Māra Batraga teic, ka šobrīd korī dzied 33 vīri. “Diemžēl iesaistīt jauniešus ir ļoti grūti,” atzīst diriģente. “Tagad ir tik daudz iespēju brīvā laika pavadīšanai, un dziedāšanai korī ar tām ir grūti konkurēt. Turklāt visu koriģē dzīve — studijas, darbs, ģimene, ceļi ved visur. Pašreizējā sastāvā ir daži jauni dalībnieki, kuriem šie Dziesmu svētki būs pirmie. Šī sezona ir samērā darbīga — kā augustā atsākām, tā koncertus sniedzam diezgan aktīvi.”
Par jauniem tērpiem koristiem neesot, ko sapņot, pēdējais ietērps darināts deviņdesmitajos gados — pašūtas vestes. Batragas kundze bilst, ka ne jau raizes par apģērbu ir galvenās, drīzāk jādomā, kā biežāk uz kādu koncertu aizbraukt un tā, lai koristiem pašiem nav no savas kabatas jāpiemet. Tas gan izdodoties reti, bet tādi ārzemju braucieni kā agrāk tagad nav iespējami. “Negribas piedalīties pasākumos, kur dziedātājiem pašiem jāpiemaksā, jo dažs varbūt tikko spēj “galus savilkt”. Bijuši gan arī grūtāki laiki — deviņdesmito gadu krīze, bet izķepurojāmies,” saka Māra Batraga.
Velta brīžus kaut kam skaistam
Jau 2004. gadā laikraksts “Diena” rakstīja, ka gan vīru, gan skolu koru un to dalībnieku skaits sarūk. Šī tendence nemainās, šogad kopmēģinājumos piedalās 27 vīru kori (salīdzinājumam — 77 sieviešu kori). “Es ļoti priecājos par katru vīru kori, par katru vīru, kurš ir atbraucis uz kopmēģinājumu,” teic Arvīds Platpers. “Es pats vadu divus vīru korus un tādēļ šīs problēmas labi zinu. Manuprāt, tā ir mūsu kopējā sāpe, kā uz delnas redzam sociālās problēmas, kas ļoti ietekmē visu zēnu un vīru koru kustību. Lai atceramies vēsturisko sākumu — Dziesmu svētki aizsākās ar desmit vīru koru pirmo salidojumu Dikļos 1869. gadā, kad notika pirmie Latvijas Vispārējie dziesmu svētki. Četrus gadus vēlāk jau piedalījās jauktie kori, bet patiesībā Dziesmu svētku kustība sākās ar vīru koru saietiem. Mums ir jājūsmo par katru vīru, jo katrs cilvēks ir mūsu tradīciju turpinātājs. Es apbrīnoju to, ka šajā sociāli un ekonomiski grūtajā laikā vīri spēj veltīt laiku kaut kam skaistam. Ne katrs var atnākt uz mēģinājumu kājām, daudziem jābrauc, jātērē nauda, un, ja alga nav liela, ja ir ģimene, tad parēķiniet, cik tas maksā.”
Dziedāt jāmāk visiem
Platpera kungs teic, ka sociālās problēmas, protams, ir viens no faktoriem, kas negatīvi ietekmē dziedātāju skaitu koros, taču būtiskākais, viņaprāt, ir cīnīties ar vēl kādu problēmas cēloni. “Daudzi mūzikas skolotāji pirmajās četrās klasēs pavirši izdara savu darbu — viņi neiemāca bērniem dziedāt,” domā Arvīds Platpers. “Nav jāaudzina mākslinieki, mūziķi vai koristi, nevajag izvirzīt nezin kādus mērķus. Vienkārši līdzīgi, kā māca rēķināt, lasīt, rakstīt, ir jāiemāca arī dziedāt, zīmēt un sportot. Nākotnē bērns pats var izvēlēties, ko grib. Iemācīties spēlēt un dziedāt var jebkurā vecumā, taču tapt par virtuozu var, sākot pēc iespējas agrāk. Zinātnieki ir izpētījuši, ka vienu smadzeņu puslodi var attīstīt tikai ar krāsu, skaņu un kustību — tā ir jūtu, dailes pasaule, skaistuma izpratne, tolerance, intelekts, kultūra, to var attīstīt tikai dejojot, zīmējot, dziedot. Ne matemātika, ne ķīmija, ne astroloģija, ne valoda nedod tik spēcīgu impulsu šo smalko maņu attīstībai. Tāpēc mēs uztraucamies, ka skolās plānots samazināt mūzikas stundu skaitu. Jau esošajās divās stundās nedēļā nevar iemācīt, bet ko ar vienu? Nosūtījām Ķīlim vēstuli ar jautājumu — ar ko tad aizstās šo vispusīgo attīstību? Mūzika — tas ir augsts intelekts, un to mums obligāti vajag.”
Vīru koriem plānoti vēl divi kopmēģinājumi: 25. februārī Valmierā un 2. martā Brocēnos.
