Krapē tikās Kokneses un Ogres novada domes pārstāvji, lai pārrunātu Lobes ezera apsaimniekošanu. Nolemts tuvākajā laikā izveidot kopīgu abu pašvaldību institūciju, kura spētu ezeru apsaimniekot iespējami efektīvāk. Lai ūdenstilpi pasargātu no pilnīgas aizaugšanas, visticamāk, no tās nāksies izsmelt dūņas.
Koknesieši negrib palikt malā
Šobrīd Lobes ezeru uzņēmies apsaimniekot Krapes pagasts kopā ar biedrību “Mēs — zivīm”. Pamazām tiek atjaunoti zivju resursi, savukārt pieguļošās zemes īpašnieki izveidojuši laivu bāzes. Organizēta licencētā makšķerēšana, un ir iespēja nomāt laivas.
Ogres novads pieprasīja Ministru kabinetam ezeru nodot tā apsaimniekošanā, lai glābtu to no aizaugšanas. Kokneses novads tikmēr izrādīja interesi par savu daļu ezera un uzstāja mainīt novadu robežas, kam Ogres novada pašvaldība un iedzīvotāji publiskās apspriešanas laikā nepiekrita.
Zvejniecības likumā noteikts — ja pašvaldībai pieder krasta teritorija, tad tai ir jāpiedalās ezera apsaimniekošanā. Ogres novads nosūtīja vēstuli Kokneses novadam ar lūgumu izteikt priekšlikumus ezera apsaimniekošanai un saņēma atbildi, ka koknesieši ir gatavi piedalīties sarunās.
Pārrunā sadarbības iespējas
Kopīgajā sanāksmē Krapē piedalījās Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, izpilddirektora palīgs Jānis Petrovičs, vides speciālists Aivars Bigačs, Ogres biznesa un inovāciju centra vadītājs Uģis Amons, Krapes pagasta pārvaldes vadītāja Inese Sandore, Lobes ezera apsaimniekotājs Māris Aberiņš, saimniecības “Skābarži” pārstāve Vija Dovmane, zemnieku saimniecības “Vecbordzēni” īpašnieks Pēteris Bilinskis, Kokneses novada domes juriste Ligita Kronentāle, izpilddirektors Ilmārs Klaužs, nekustamā īpašuma speciāliste Elita Ģēģere un biedrības “Mēs — zivīm” pārstāvji Ivars Dubra un Māris Eglītis.
Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par robežu maiņu un zvejas iespējām ezerā. Abu pašvaldību pārstāvjiem radās kopīgs viedoklis, ka nebūtu jāatjauno iespēja Lobes ezerā zvejot ar tīkliem, savukārt pieguļošās zemes īpašniekiem, kuri dzīvo ezera krastā, būtu jāļauj makšķerēt ezerā bez maksas.
Apsprieda arī to, kā nākotnē attīstīt makšķerēšanas tūrismu ezerā.
Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs pauda viedokli, ka zivju resursu saglabāšanas dēļ nepieciešams padziļināt ezera gultni, izsmeļot dūņu slāni, kas veidojas, ezeram aizaugot. Ezers ir 520 hektāru liels, un tā trešā daļa jau ir aizaugusi. Katrai pašvaldībai piecus līdz sešus gadus šajā projektā būtu jāiegulda ap Ls 25 000, lai varētu veikt izpēti, izstrādāt projektu, iegādāties iekārtas un veikt nepieciešamos darbus.
Tīkliem — NĒ!
Savs viedoklis par kaislībām ap Lobes ezeru ir arī Kokneses novada zemnieku saimniecības “Vecbordzēni” īpašniekam Pēterim Bilinskim:
— Ezerā atļauta licencētā makšķerēšana. Katrs te var braukt, iegādāties licenci un makšķerēt. Dzirdētas idejas, ka vajadzētu atļaut pašpatēriņa zvejai likt kilometru garus tīklus. Taču tad pāris mēnešu laikā ezeru “izsmeltu” tukšu. Lielākā daļa makšķernieku labi atceras, kā Lubānas ezeru, atļaujot zveju ar tīkliem, izzvejoja tukšu pusgada laikā. Arī šobrīd, lai gan zveja ar tīkliem ir aizliegta, ir cilvēki, kuri to mēģina darīt. Vides inspektori, pārbaudot makšķernieku lomus, bieži vien atrod zemmēra līdaciņas. Februāra pirmajā sestdienā inspektori par atļauto izmēru nesasniegušo zivju paturēšanu lomā uzrakstīja protokolus, kur sodanauda bija 300 latu. Cilvēki mēdz būt ļoti negausīgi, un bail pat iedomāties, kas notiktu, ja atļautu zveju ar tīkliem.
“Parādi komandēt” vēlētos visi
Manuprāt, lielākā cīņa ir nevis par iespēju lepoties ar lielāku vai mazāku daļu ezera, bet par to, kurš nākotnē varētu vadīt un organizēt sapropeļa ieguvi ezerā, jo vienīgais veids, kā apturēt ezera aizaugšanu, ir tā dziļuma palielināšana. Tas savukārt nav iespējams, ja neizsūknē sapropeli, kura iegulas šeit, pēc dažu speciālistu aplēsēm, ir lielākās Latvijā. Šo “parādi komandēt” vēlētos gan ogrēnieši, gan koknesieši. Apliecinot īpašumtiesības, tiek piesauktas 1940. gada robežas, kad liela daļa ezera patiešām piederēja Koknesei. Bet vai tad tik mazā valstī vēl būtu jāstrīdas par iekšējām robežām? Saprastu, ja tas būtu darīts, kad veidoja novadus, taču šis “vilciens ir aizgājis”.
Ja dūņas patiešām sāks sūknēt, bez vienošanās ar apkārtējiem zemes īpašniekiem tāpat nevarēs iztikt. To atsevišķi nevarēs darīt ne Ogres, ne Kokneses pašvaldība. Šis darbs būs jāveic kopīgi. Arī piekļūšana pie ūdens aizaugušo un pārpurvoto krastu dēļ ir slikta. Iebraukt ezerā iespējams vien dažās vietās. Atkal būs nepieciešama vienošanās.
Ar niedru pļaušanu nepietiek
Ūdens dziļums lielākajā daļā ezera ir tikai 70 — 80 centimetru. Ir vien dažas divus trīs metrus dziļas bedres. Izņēmums bija pagājusī lietainā vasara, kad visu laiku ūdens bija vairāk nekā metru dziļš. Par laimi, pēdējos gados nav novērota zivju slāpšana. Vasarās ūdens pietece bijusi pietiekama, bet ziemā palīdz makšķernieki, urbjot ledū caurumus. Ja nedēļas nogalē atbrauc ap simts copmaņu un katrs izurbj vismaz desmit āliņģu, tas jau ir ievērojams daudzums. Apsaimniekotājiem gan ir sūkņi, ar kuriem ūdeni sūknē no viena āliņģa uz otru, taču efekts tomēr nav tāds, kā vēlētos lielākā platībā. Ezers tam ir pārāk liels.
Ezera apsaimniekotājiem ir arī ierīce niedru pļaušanai, taču ar to vien ir par maz. Ezers jau ir kļuvis par seklu. Niedres nopļauj, taču tās turpat pūst, un dūņu ar laiku būs vēl vairāk.
Tomāti aug
griezdamies
Zinu, ka Latvijā ir uzņēmumi, kuriem ir pieredze sapropeļa ieguvē. Taču, lai to izmantotu, piemēram, kā mēslojumu, nepieciešama apstrāde. Tas patiešām ir labs mēslojums, ko esmu izmēģinājis arī pats, taču tīrā veidā šīs dūņas ir par stiprām. Augi apdeg. Dūņas vispirms jāizžāvē, tad jāsajauc ar neitrālu augsni.
Šādi uzlabotā augsnē tomāti aug griezdamies. Izmēģināju reiz iesēt tabaku. Lapas bija gandrīz divus metrus garas. Mana tabaka bija stiprāka nekā krievu laikā “mahorka”.
Arī padomju laikā ezerā mēģināja iegūt dūņas. Bija nosēddīķis, sūkņu stacija, drupas krūmos vēl tagad var atrast. Labi bija domāts, bet sākās juku laiki un “bizness” pačibēja. Metāla tvertni “Urtos” uzbūvēja tā paša sapropeļa ieguvei. Bija pat barža, ar kuru dūņas veda krastā, slūžas, lai novadītu lieko ūdeni… Esmu lasījis, ka mūsdienās to visu veic ar jaudīgiem sūkņiem, dūņas ņemot no dziļākiem slāņiem, kur tās vērtīgākas. Nebūtu slikti, ja sāktu ieguvi. Ezerdobes dziļums patiesībā ir pat 12 metru. Tas nozīmē, ka dūņu slānis ir gandrīz desmit metru biezs. Tikai strādājot svarīgi ievērot dabas aizsardzības prasības.
Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris teic, ka sadarbības iespējas ar Ogres novada domi un turpmāko pašvaldības rīcību saistībā ar Lobes ezera apsaimniekošanu deputāti vērtēs sēdē rīt, 20. februārī.
— Ezers šobrīd pieder valstij, un mēs nevaram tērēt naudu īpašuma, kas mums nepieder, apsaimniekošanai, — saka Vingra kungs. — To neatļauj likums. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē, kā tieši veidosim sadarbību.
