“Laikraksta “Staburags” 18. janvāra numurā bija publicēts raksts “Aizkrauklē kvotu šogad pietiks”. Ja jau pietiek, kāpēc pacientiem piedāvā konsultāciju par 12 latiem?” jautā Ēvalds Sproģis no Aizkraukles.
“Tas nav bizness”
“Ģimenes ārste mani nosūtīja pie diviem speciālistiem. Kvotu tajā dienā vairs nebija, pie neirologa par kvotām jāgaida līdz aprīļa sākumam, bet pie LORa — ausu, kakla un deguna slimību speciālista — divas nedēļas. Tomēr reģistratūrā man piedāvāja: varat pie neirologa tikt kaut šodien, bet par to būs jāmaksā 12 latu! Kāpēc dienā kvotu nav vairāk? Vai tas slimnīcai kāds bizness?” jautā Ēvalds Sproģis.
SIA “Aizkraukles slimnīca” valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne skaidro: “Tas, ka kvotas ir, vēl nenozīmē, ka pacients pie ārsta var tikt tagad un tūlīt. Ir ārsti, kuriem ir garākas pieraksta rindas, citiem tās ir īsākas. Tas ir atkarīgs gan no pieņemšanas laika ilguma, gan no tā, vai ārsts ir pieprasīts. “Dzīvā” rinda mums ir tikai rentgenam un elektrokardiogrammai. Ar rindu pie rentgena kabineta arī daudzi ir neapmierināti, jo pacientu pie-plūdumdienās var gadīties, ka rindā jāgaida pat divas stundas. Bet tas ir tādēļ, ka rentgenam dienā ir neierobežota kvota. Kādreiz rentgenu veicām 30 — 40 pacientiem dienā, tagad viņu skaits ir pat 70.
Slimnīcai 12 latu pieprasīšana par ārsta konsultāciju nav bizness. Iedomājieties, kāds haoss sāktos, ja nebūtu pieraksta pie ārsta! Diemžēl man “jāiemet akmentiņš” pacientu lauciņā. Ļoti bieži ir gadījumi, ka pacients neatnāk uz izmeklējumu vai pie ārsta pēc pieraksta. Mums par to nepiezvana un nebrīdina. Ja pacients piezvanītu vismaz iepriekšējā dienā, tad kādam tiktu brīvais numuriņš, bet tā ārstam jāgaida bez darba. Prognozēt to nav iespējams. Ir bijis, ka pie neirologa no 12 pacientiem dienā neatnāk pieci, bet ir reizes, kad atnāk visi. Tāpēc lūdzu pacientus būt korektiem gan pret ārstu, gan pret citiem mūsu klientiem.”
Cenrādi nosaka katra iestāde
Ēvalds Sproģis arī jautā: “Ja pacienta iemaksa ir trīs lati, vai no 12 latiem deviņus latus maksā valsts? Kas nosaka, ka pakalpojums maksās 12 latu? Un kāpēc Aizkrauklē nav pulmonologa?”
Alīda Vāne: “Katram pakalpojumam tas ir individuāli, katram speciālistam atkarībā no manipulācijām viena vidējā vizīte no valsts maksā atšķirīgi. Maksas pakalpojumu cenrādi nosaka pati iestāde, tāpēc arī katrā iestādē tiem citāda cena. Ārsta konsultācijai maksa ir, sākot no 10 latiem līdz pat 80 latiem atkarībā no iestādes, ārsta, viņa profesijas un pieprasījuma. Mums tā ir 12 latu.
Par valsts piešķirto naudu kopā ar pacienta iemaksu daudzi Latvijas ārsti vairs nav ar mieru strādāt. Labi vēl, ka šī liga šobrīd Aizkraukles ārstus neskar. Piemēram, uzrunātie pulmonologi nepiekrīt braukt strādāt uz Aizkraukli par valsts finansējumu. Viņu minimālās prasības ir vismaz 100 latu dienā. Diemžēl tādu atalgojumu mēs nevaram nodrošināt pat ar maksas pakalpojumiem par 12 latiem. Valsts noteiktie tarifi nav mainīti kopš 2007. gada, bet izmaksas ir palielinājušās dubultīgi.”
Pieprasījums ir
liels
Kāda lasītāja redakcijai jautā, cik kvotu mēnesī būs LOR speciālista, neirologa konsultācijām, datortomogrāfijai? Savukārt Ēvalds Sproģis vēlas zināt, kāpēc LOR speciālists pieņem tikai divas dienas nedēļā, kāpēc viņš nestrādā katru dienu, ja jau kvotu pietiek?
Alīda Vāne: “Pieņemšanai pie LORa pierakstām tikai par kvotu. Diemžēl nevarēju LORu pierunāt braukt biežāk vai strādāt pieņemšanā ilgāk. LORs pieņem ik pēc 20 minūtēm, tātad trīs pacientus stundā, nedēļā pieņem deviņas stundas, tātad 27 pacientus nedēļā, mēnesī iznāk 108 pacienti.
Datortomogrāfijai visās dienās jau veikts pieraksts līdz 22. februārim. Ir dienas, kad ārsti veic pat 30 datortomogrāfiju. Vienkārši pieprasījums ir lielāks, nekā iestāde spēj nodrošināt. Neiroloģe Dzintra Krišjāne pieņem tikai četras reizes nedēļā pa trijām stundām, jo viņa strādā arī slimnīcas aprūpes nodaļā, bet ārstei Inārai Gavarei vēl ir darba nespējas lapa, arī viņa papildus pieņemšanai poliklīnikā strādā slimnīcas nodaļā. Pieraksts pie neiroloģes tiek veidots tikai par kvotu: katru dienu 12 cilvēku. Ja pacients vēlas tikt pie ārsta tajā pašā dienā, gaidot “dzīvajā” rindā, un ārsts var viņu fiziski pieņemt, tad tas ir maksas pakalpojums par 12 latiem. Jo ar ko tad sliktāki ir tie pacienti, kuri gaida pieraksta rindā?
Ēvalds Sproģis: “Ārstei Pāvilai vairs neuzticos, jo viņa pirms vairākiem gadiem man noteica nepareizu diagnozi, tādēļ tagad braucu uz Jēkabpili. Kāpēc izmeklējumu rezultātus raksta tikai viņa?”
Alīda Vāne: “Uzticība vai neuzticība ārstam ir katra pacienta ziņā. Rentgena uzņēmumu rezultātus raksta tikai ārste Pāvila, datortomogrāfijas — arī ārste Zirnīte, bet ultrasonogrāfiju veic gan Pāvila, gan Zirnīte.
Tālruņa numurs
internetā
Ēvalds Sproģis jautā: “Laikraksta 5. februāra numurā lasīju, ka Alīda Vāne strādā arī citur. Cik un kurās dienās Alīda Vāne ir Aizkrauklē un kad Gulbenē un Balvos? Kā lai zina, kad viņa var uzklausīt pacientu sūdzības?”
Alīda Vāne: “Aizkrauklē esmu praktiski katru dienu, bet Balvos un Gulbenē esmu vidēji reizi divās nedēļās. Mēdzu būt arī citās slimnīcās, Veselības ministrijā, Nacionālajā veselības dienestā, Veselības inspekcijā, semināros, Slimnīcu biedrības, Medicīnas iestāžu biedrības pasākumos un citos ar medicīnu un vadību saistītos projektos. SIA “Aizkraukles slimnīca” valdē ir vēl četri locekļi, kuri arī ir uz vietas, kā arī galvenais ārsts. Mans tālruņa numurs ir slimnīcas mājaslapā, un cilvēki to arī izmanto.”
