Reinis Mincāns ir viens no retajiem, kurš dzīvokļa ērtības nomainījis pret mežu, labības lauku, traktoru. Kad pirms vairāk kā 20 gadiem viņu vecaistēvs no Babītes Pierīgā žigulītī atveda uz Seci, jābrīnās, kā Reinim toreiz nenolaidās rokas, ieraugot “Karogu” pussagruvušās, padomju laikos nodegušās ēkas.
Daļa zemes zem
Daugavas
Šogad Reinis plāno līdzās vienai no atjaunotajām ēkām, kurā tagad ir darbnīca, uz senajiem akmens pamatiem uzbūvēt graudu un tehnikas novietni. Ja izdosies iecerēto paveikt, atliks vēl kāda mūra daļa, kura stāv neskarta. Reinis stāsta, ka toreiz, pagājušā gadsimta sākumā, “Karogu” saimnieks divatā ar kalpu visas šīs ēkas uzbūvējuši. No tolaik īpašumā esošās zemes daļa palikusi zem Daugavas.
Pa “Karogu” jaunās mājas, kas pabeigta pirms dažiem gadiem, logu var redzēt Daugavu, otrpus mājai mežs. Lai nokļūtu līdz pagasta centram, jānobrauc ap desmit kilometru. Liela daļa apkārtnes meža ir Reiņa īpašumā, arī vairāk kā 90 ha aramzemes. Tā gan sadalīta vairākos laukos, no tiem viens ir pat aiz novada robežas — Sēlpils pagastā. Līdz šim mežs bijis galvenais iztikas avots, bet saimnieks teic, ka pēdējos gados viņš un arī citi ar līdzīgu darbības profilu sliecas no darbiem mežā pievērsties tīrumu apstrādei, konkrēti graudkopībai. Iemesls — labās graudu iepirkuma cenas. Graudi noderot arī ziemā, lai piebarotu mežazvērus. Ar viņiem Reinis jau sen ir “uz tu”, jo mācījies par mežsargu, kādu laiku arī strādājis savā specialitātē.
Uzticamu palīgu
arvien mazāk
Kamēr mežazvēri ēd Reiņa graudus, zem biezās sniega segas pavasari gaida iesētie ziemāji. Tiem aukstie mēneši bijuši labvēlīgi, bet no četrkājainajiem draugiem sējumus pasargāt izdodas ar pavisam savdabīgu līdzekli. Teiktajam pagrūti noticēt, kā jau visam neparastajam. Sākumā tas izsmidzināts ap kartupeļu lauku. Lai to pasargātu no mežacūkām, Reiņa sieva vagu galos sadzinusi mietiņus, tiem piesējusi ar sieviešu smaržām piesūcinātas krāsainas lupatas. Nekas cits tik labi nelīdzot. Agrāk mēģināts pat petardes mest. Sprādziens un dūmi darbojušies tikai mirkli. Arī pie jaunmodīgā līdzekļa — repelenta, kas smakojot tik briesmīgi, ka rokās bail ņemt, mežacūkas ātri pierodot.
Lielāka problēma par meža iemītniekiem ir sarežģītā situācija ar apkārtnes zemes īpašniekiem par platību nomu. Arvien aktīvāki kļūst mazie zemnieki, tie, kuri atgriežas senču īpašumos vai vēlas iegādāties zemi no jauna.
Ar visiem lauku un arī meža darbiem gados jaunais saimnieks galvenokārt tiek galā pats, bet grūtākajos brīžos palīgā nāk kāds no vietējiem, uzticams cilvēks, kādu mūsdienās paliek arvien mazāk.
Viens no rudens darbiem bija šķeldošanai paredzēto zaru gatavošana. Ar firmu “Latsin” noslēgts līgums par šķeldas piegādi, līdz ar to var izcirst grāvjos saaugušos krūmus un gūt nelielus ienākumus. Pilnībā pietiekot ar paša zemē iegūto materiālu, jo šķeldotāja jauda nav tik liela, lai nodrošinātu to arī kā pakalpojumu citiem. Agregātam gan salūzusi rotējošā daļa, un remonts ieildzis. “Latsin” pēc sagatavotās šķeldas ierodas vidēji divas reizes ziemā, tāpēc īpašu kreņķu nav. Pirms dažiem gadiem uzplaukušais šķeldošanas bizness nu esot pierimis, jo daudzi mazie uzņēmumi neizdzīvoja tās pašas niecīgās jaudas dēļ, atstājot vietu lielajiem ražotājiem. Arī Reinis ar šo mazo biznesu nodarbojoties tikai tāpēc, lai lietā liktu izzāģētos krūmus. Varbūt nākotnē, ja izdotos paņemt izdevīgu kredītu un iegādāties daudz jaudīgāku šķeldotāju, tam pievērstos nopietnāk.
Govis turēt nav
pierunājams
Gan šķeldas ražošanā, gan graudkopībā viņš sevi dēvē par mazo uzņēmēju, jo vairāk zemes, kā ir, viņam tāpat nedabūt. Kamēr tā bija aizaugusi, neviens neinteresējies, bet tagad, kad atkal iekopta, tīkotāju daudz. Reinis nepiekrīt apstrādāt zemi ar neizdevīgiem noteikumiem, tas ir, ja platību maksājumus saņem īpašnieks. Piedāvājumi gan esot bijuši. Tāpēc vislabāk, ja šo nomāto zemi var atpirkt. Tam naudu cenšas iekrāt. Tehnika gan pārsvarā pirkta līzingā, un nākamajā gadā gaidāmas lielas pārmaiņas, jo vairāki kredīti būs atmaksāti. Vai būs vēlme ņemt citus kredītus? Ir ideja par kaltes iegādi. Citādi rodas zaudējumi, nokultos graudus pārdodot nežāvētus un neattīrītus. Ražas novākšanas laikā katrs pats ir aizņemts ar saviem darbiem un jāaizmirst par iespēju palūgt izžāvēt vai attīrīt.
Tomēr nevar aizmirst arī mežu. Jaunjelgavas stādaudzētavā “Zaķi” un kokaudzētavā Viesītes pusē Reinis iegādājas stādāmo materiālu meža atjaunošanai. Eiropas projektu mežīpašniekiem gan esot pamaz. Pašlaik var pieteikties atbalstam meliorācijas darbu veikšanai, bet intereses neesot. Īpaši par jaunu tīklu izveidi. Grāvjus iztīra saviem spēkiem, un ar to pilnībā pietiek. Arī valsts mežā, ierīkojot ceļus, jaunus notekgrāvjus neveido. Pārāk sarežģīta procedūra — ar projekta izstrādi, saistīta ar lielām naudām, tāpēc vieglāk izvēlēties nedarīt vispār. Vēl kas, ko viņš noteikti nesākšot — neturēs lopus. Jau divas cūkas kūtī esot par daudz. Vistas jā, olām noder, bet ņemties ar govīm, kaut nobarojamiem liellopiem, nav pierunājams. “Bet bārenīšus mežazvērus nevar atstāt bez barošanas,” saka Reinis.
