Piecas darbdienas, un katrā visbiežāk skan-dētie vārdi — zemnieki, protests, Eiropas Savienības (ES) budžets. Un, protams, gripa, kura pacentās paretināt arī redakcijas darbinieku rindas.
Nedēļa Latvijā daļai cilvēku sākās ar gatavošanos liesmojošajam Baltijas ceļam nr. 2, kas viesa mazu cerību, ka samērā klusie Latvijas darbarūķu saucieni pie milža ES auss tiks sadzirdēti. Piektdien cerības, pēc lauksaimnieku organizāciju vadītāju teiktā, sagruva. Nākamo septiņu gadu budžets pieņemts, Latvijas lauku attīstībai gan atvēlēts par 50% jeb par 893 miljoniem latu vairāk naudas kā iepriekšējā plānošanas periodā. Tomēr platību maksājumi — joprojām mazākie Eiropā. Ar to lauksaimnieki nav apmierināti. Tas vēl vairāk gremdēs mazās un vidējās saimniecības. Tikai 2020. gadā būsim sasnieguši to, pēc kā novembrī dzinām traktoru uz Briseli, kādēļ dedzām ugunskurus pagājušajā nedēļā — platību maksājumi par hektāru šo gadu laikā būs pieauguši līdz 80% no vidējā Eiropas maksājuma. Nākamo septiņu gadu laikā ieguvējas būs visas trīs Baltijas valstis, lai gan šobrīd Lietuvas zemnieki ir vairāk atbalstīti un platību maksājumos saņem par 28 latiem par hektāru vairāk kā mēs. Toties atbalsts Latvijas zemniekiem pieaugs par 107%. Attiecīgi Lietuvai tikai par 36% un Igaunijai par 67%. Tomēr 2020. gadā visas trīs Baltijas valstis saņems vienādu atbalsta summu par zemes hektāru — 137 latus.
Kas notiks septiņos gados, retais tagad var prognozēt. Kā mainīsies cenas, kas galu galā notiks ar pašu Eiropas Savienību? Varbūt lauku ļaudis, sasniedzot ilgi gaidīto 2020. gadu, būs tādā pašā situācijā, ja ne sliktākā, kā šobrīd. Atkal nāksies prasīt palielināt palīdzību, ja vien vairs būs palikuši tie, kuri prasa.
Iedzīvotāju prātus jauc arī cita neziņa — kas notiks mūsu maciņos, kad latus tajos nomainīs pagaidām daudziem vēl svešās eiro banknotes? Par to galva sāpot arī ZZS deputātei Saeimā Ivetai Grigulei. Viņa, iestājoties pret tik steidzīgu eiro ieviešanu, gatava tērēt spēku un laiku, lai savāktu 30 tūkstošu pilsoņu parakstu referenduma rosināšanai. Lai gan pati atzīst, ka tas vairāk būtu simbolisks un nenozīmē protestu pret jaunās naudas ieviešanu vispār, bet gan prasību mainīt šī procesa gaitu. Es gan velku paralēles ar bēdīgi slaveno eksprezidenta Valda Zatlera rīkojumu nr. 2 par Saeimas atlaišanu. Izdabājot tautai, viņa reitings pieauga, bet galu galā esam turpat, kur bijām, un jauno Saeimu un valdību jau pēc pāris mēnešiem zākāja tikpat sparīgi kā iepriekšējo. Eiro būs, gribam mēs to vai nē, jo, līdzīgi kā Padomju, arī Eiropas Savienībai ir svarīgi kontrolēt notiekošo savā teritorijā, un vienota naudas sistēma ir viens no rīkiem, kā to panākt. Kā būs pēc naudas maiņas, to centīšos noskaidrot nākammēnes, dodoties uz Igauniju. Tas būs Eiropas Komisijas pārstāvniecības rīkots brauciens ar mērķi iepazīt mūsu kaimiņvalsts pieredzi eiro ieviešanā. Cerams, divu dienu laikā būs iespēja ne tikai klausīties oficiālās runas, bet arī parunāt ar tautu, uzzināt igauņu viedokli šajā jautājumā.
Lai tomēr mazinātu bailes no iespējamās cenu palielināšanas nākamgad, atbildīgās iestādes sola, ka tirgotājus, ja viņi eiro ieviešanas laikā maldinās iedzīvotājus ar cenām vai slēgs neatļautas vienošanās savā starpā, gaida bargi sodi un liela kaunināšana. Vai Latvija atšķirībā no Slovēnijas, Slovākijas, Maltas, Kipras, Igaunijas, kuras pēdējos gados pievienojušās eirozonai, spēs cenas saglabāt nemainīgas? Vislielākā neziņā par jauno kārtību ir pensionāri, kuriem jau tagad problēmas sagādā, piemēram, internetbanka. Cilvēki, kuri tagad apgroza katru santīmu, veikalā apjuks, kad kasē, vēl maksājot ar latiem, atlikumu saņems eiro. Ne jau visi ņems talkā kalkulatoru un mēģinās pierādīt savu taisnību, kā saka, neatejot no kases.
Nedaudz vairāk kā trīs mēneši atlikuši līdz vēlēšanām, bet, kā vēsta aptaujas, ap 30% balsstiesīgo nezina, ka pašvaldību vēlēšanās balsot var tikai deklarētajā dzīvesvietā. Liela daļa to, kuri strādā un dzīvo Rīgā, nav tur deklarējušies, arī tie simti tūkstoši, kuri dzīvo ārzemēs, iespējams, nemaz nepiedalīsies vēlēšanās. Vai šīs būs vienas no vismazaktīvākajām vēlēšanām? To, ka interese par pašvaldību darbu nav noplakusi, liecina kāda cita nesen veiktā aptauja par deputātu skaitu mazajās pašvaldībās. Vairāk kā puse aptaujāto domes sēdēs vēlētos redzēt mazāk lēmēju. Par to Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā lems, vai novados, kur iedzīvotāju skaits mazāks par 5 tūkstošiem, 13 deputātu vietā jābūt deviņiem.
Tuvāks katram ir savs maciņš, un, ja tajā naudas maz vai vispār nav, cilvēks noformē ātro kredītu. Pēc aprēķiniem, Latvijā no Baltijas valstīm ir visvairāk šādu ātrās naudas kārotāju. Diemžēl daļa no viņiem naudu atmaksāt nevar, tāpēc Nebanku kredītdevēju asociācija nolēmusi jauniešiem līdz 19 gadu vecumam aizdevumu nepiešķirt. Uz to reaģēja tiesībsargs Juris Jansons, sakot, ka šāds lēmums ir diskriminējošs. Šoreiz nu viņš pāršāvis pār strīpu, jo vai tad nesaprot, ka tādā vecumā jaunietis Latvijā nevar mēnesī nopelnīt pat 20 latu, un, ja arī var, apziņas, ka tie jāatdod laikā vai vispār jāatdod, nav. Cietējos nonāk un par maksātājiem pārtop viņu vecāki, kuriem bieži vien jau ir savi kredīti. Ģimenei parādu slogs kļūst dubultliels, un tas depresiju valstī arvien palielina.
Pagaidām vismaz laika apstākļus nespēj ietekmēt ne eiro, nedz deputāti, un nedēļas nogale iepriecināja ar kārtējo sniegpārslu birumu. Starp dabas baudīšanu un grāmatu lappusēm bija jāatrod laiks arī darbam, kas nereti no redakcijas paņemts līdzi brīvdienām. Iemetu aci arī ziņu portālos. Prieks par Latvijas hokeja komandu, kas, lai arī kā caur adatas aci, tomēr iekļuva to komandu skaitā, kuras dosies uz ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos. Šis fakts zemniekiem uz mirkli varbūt kompensē rūgtumu par Eiropas netaisnību.
