No šīgada 1. jūlija pašvaldību deputāti vairs nevarēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja un viņa vietnieka amatu. Šādus amatu savienošanas ierobežojumus papildus jau interešu konflikta likumā noteiktajiem paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien galīgajam lasījumam sagatavotie grozījumi likumā “Par pašvaldībām”.
Pašvaldības deputāts vairs nevarēs ieņemt amatu arī pašvaldības administrācijā, ja viņa pienākums ir domes lēmumu projektu sagatavošana, lēmumu tiesiskuma un lietderības pārbaude, domes pieņemto lēmumu kontrole un uzraudzība. Tāpat deputāts savu amatu nedrīkstēs savienot, tieši vai pastarpināti sniedzot dažādus pakalpojumus domes administrācijai.
Pašvaldības domes deputātam būs aizliegts arī ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu. Šis aizliegums neattieksies uz deputātiem, kuri ir izglītības, kultūras, veselības un sporta iestāžu vadītāji.
Paredzēts, ka no šīgada 1. jūlija pašvaldībās, kurās ir mazāk nekā pieci tūkstoši iedzīvotāju, domes priekšsēdētājs vienlaikus vairs nevarēs pildīt arī pašvaldības izpilddirektora pienākumus. Noteikt amatu savienošanas papildu ierobežojumus rosināts, lai lēmumu pieņemšanas procesā pašvaldībās novērstu iespējamos korupcijas riskus, kā arī nodalītu lēmējvaru no izpildvaras.
Galīgajam lasījumam atbalstītais likumprojekts arī paredz, ka turpmāk pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, izpilddirektors un viņa vietnieks, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs vai viņa vietnieks amatā būs jāievēl atklātā balsojumā, balsojot ar vēlēšanu zīmēm. Atklāts balsojums būs arī, atsaucot domes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku no amata un lemjot par pašvaldības deputāta mandāta anulēšanu.
Tāpat aizklātas balsošanas vairs nebūs, lemjot par pašvaldības iestāžu vadītāju, pastāvīgo komiteju locekļu un revīzijas komisijas locekļu ievēlēšanu vai atbrīvošanu no amata. Atklātā balsojumā būs jāievēl vai jāatbrīvo no amata arī bāriņtiesas priekšsēdētājs un bāriņtiesas locekļi, kā arī jālemj par jautājumiem, kas saistīti ar vēlēšanu un tautas nobalsošanas organizēšanu.
Izmaiņas likumā par atklātas balsošanas procedūru par visiem jautājumiem rosinātas, lai pašvaldībās veicinātu caurspīdīgu lēmumu pieņemšanas procesu. Pašvaldības deputāta pienākums ir skaidrot savus lēmumus un tos pamatot, nevis, izmantojot aizklātus balsojumus, slēpt savu viedokli.
Patlaban pašvaldībās aizklāts balsojums ir par domes priekšsēdētāja un viņa vietnieka ievēlēšanu amatā vai atcelšanu no amata, kā arī anulējot deputāta mandātu. Citos gadījumos aizklāta balsošana notiek, ja par to nobalso vairākums domes deputātu.
Likumprojekts arī paredz, ka no 2014. gada 1. jūlija pašvaldībām būs jānodrošina domes sēžu ierakstīšana audioformātā un ieraksta ievietošana pašvaldības mājaslapā.
