Civillikums, Tiesu izpildītāju likums un Notariāta likums no 1. jūlija atvieglos bezmantinieku mantas atsavināšanu — to paredz Saeimas pieņemtie grozījumi.
Sadalīs starp
kreditoriem
Bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju sāk notārs, un to turpina Finanšu ministrija Nekustamo īpašumu aģentūras personā. Pēc 1. jūlija šo funkciju nodos zvērinātiem tiesu izpildītājiem, atbrīvojot valsts iestādes no tām neraksturīgām funkcijām. Tiesu izpildītājs būs atbildīgs par viņam pārvaldībā piešķirtās valstij piekritīgās bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu. Tiesu izpildītājs izsolē gūtos ieņēmumus sadalīs starp tiem kreditoriem, kuri uz mantu būs pieteikuši pretenzijas.
Valsts atzīs tos parādus, kas būs nodrošināti ar hipotēku vai komercķīlu un kas būs pieteikti kā kreditoru pretenzijas. Līdz ar mantojuma lietas izbeigšanu pārtrauks kredīta līgumsoda un aizdevuma procentu pieaugumu, jo valsts nav uzskatāma par mirušās personas mantinieci un saistību pārņēmēju pilnā apmērā. Valstij nozīmīgus bezmantinieku mantas sastāvā esošos objektus, arī kultūrvēsturiskus un dabas objektus, kā arī mākslas priekšmetus varēs saglabāt valsts īpašumā. Grozījumi nodrošinās, ka bezmantinieku mantu atsavinās ātrāk un ar mazākām izmaksām.
Aizkrauklē praktizējošā zvērināta tiesu izpildītāja Dzintra Hauka teic, ka līdz šim zvērinātu tiesu izpildītāju darbs ar bezmantinieku mantu nav bijis saistīts. Likumu viņai pašlaik ir grūti komentēt, jo tas stāsies spēkā tikai 1. jūlijā. Kad likumu sāks piemērot praksē, tad viņa arī sniegs sīkāku informāciju.
Negrib arī pašvaldība
Vai bieži ir gadījumi, kad pēc fiziskas personas nāves mantinieki atsakās no mantojuma, jo parādsaistības ir lielākas par mantojuma vērtību? To “Staburags” jautāja Aizkraukles novada pašvaldības juristei Lilijai Grundšteinai.
“Bezmantinieku manta piekrīt valstij, un tādus īpašumus pārņem valsts iestādes, lai tos atsavinātu un varētu norēķināties ar kreditoriem,” viņa stāsta. “Bezmantinieka mantas nodošanu valstij līdz šim veica notārs, un pašvaldība varēja pieteikties, ja dzīvokļa īpašnieks bija palicis parādā maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Atceros vairākus gadījumus, kad bezmantinieku dzīvokļiem bija lieli hipotekārie kredīti, dzīvokļi bija ieķīlāti bankā. Mantinieki nepieteicās, un notārs dzīvokļus nodeva valstij. Nekustamo īpašumu aģentūras personā valsts piedāvāja dzīvokļus pārņemt pašvaldībai, taču mēs atteicāmies, jo pašvaldība nevar uzņemties atmaksāt kredītus.”
Pārdos
ātrāk
Aizkraukles notāre Sandra Logina: “Domāju, jaunā kārtība paātrinās bezmantinieku mantas realizēšanu. Zvērināti notāri gan nav tieši iesaistīti šīs mantas atsavināšanas procesā. Pašlaik notārs sāk mantojuma lietu, izsludina mantojuma atklāšanos, un tad, ja nav mantinieku, raksta aktu par mantojuma lietas izbeigšanu, ko nosūta Finanšu ministrijai. No pieredzes un klientu stāstītā varu teikt, ka bezmantinieku mantas atsavināšana notiek gausi. Ar esošo kārtību nav apmierināti ne kreditori, ne potenciālie mantas ieguvēji. Manā lietvedībā īpaši daudz šādu, bezmantinieku, mantojuma lietu nav — vidēji četras piecas lietas gadā. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad mantojuma atstājējam nav mantinieku. Manā praksē tikai divas reizes mantinieki ir atraidījuši mantojumu, kas bija apgrūtināts ar lieliem parādiem un kredītsaistībām.”
