Pice mājvietu atrada pirms gada. Kāds viņu iepriekš bija pametis, kaķenītei bija apsvilinātas ūsas, un viņa bija galīgi izvārgusi.
Viņa pati sev izvēlējās saimniekus. Ilgāku laiku Pice viņiem staigāja nopakaļ, līdz vienvakar saimniece teica: — Nu, nāksi iekšā? Tev nav kur palikt? Pice atbildēja: — Ņau! Pēc šīs “sarunas” viņa ir kļuvusi tikpat kā par ģimenes galvu, īpaši tuvas attiecības viņai ir ar saimnieces meitu Tanitu.
Kā Pice dzīvo tagad? Lūk, ko viņa pastāstīja:
— Mans saimnieks ir no Skrīveru puses, tagad gan dzīvojam lielpilsētā. Atklāti sakot, mani pilsētas dzīve nemaz tik ļoti nevilina, diezgan garlaicīgi, vienīgais labums — saimnieki dzīvo pirmajā stāvā. Esmu iemācījusies attaisīt logu un vienmēr eju, kur un kad man patīk. Reta ir reize, kad atgriežos bez medījuma. Dzirdēju, kā saimnieki pārspriež, ka man vajadzētu iemācīties logu pašai arī aizvērt. Gan jau ar laiku to apgūšu.
Pēc mana izskata var spriest, ka man rados ir dižciltīgi senči no skotu zilo kaķu šķirnes. Varbūt tāpēc daudzi brīnās par manām dīvainībām, piemēram, man ļoti patīk kartupeļi. Kad saimnieki atnāk no tirgus, es tūliņ pirkumiem klāt un meklēju kartupeļus. Parasti kādu stundu ar tiem spēlēju futbolu, un tad es tos ēdu. Man garšo arī svaigi gurķi. Citi par to ir pārsteigti. Nesaprotu, kas tur ko brīnīties, jo dietologi taču raksta, ka vislabāk visu ēst svaigu.
Man ļoti patīk kārtība, tāpēc es allaž sekoju, lai manā teritorijā neviens bez iemesla neslaistītos. Kad es izeju ārā, tad gan tantes uz soliņiem, gan runči noelšas vien: “Skaistuma karaliene iznākusi!”. Jā, esmu skaista un to apzinos, tāpēc labprāt piedalos fotosesijās.