Saeimas deputātiem izskatīšanai komisijās nodeva likumprojektu par deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzskata, ka tas jādara visās pašvaldībās, bet pagaidām nolemts pārmaiņas veikt vien mazajās. Tas uzlabotu darba kvalitāti.
Līdz ar to iecerētie grozījumi vispirms attieksies uz 39 novadu pašvaldībām, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 5000. Tas nozīmē, ka šajos novados 13 tautas kalpu vietā būtu 9. Šīs izmaiņas skartu mazos novadus un no Aizkraukles reģiona arī Skrīveru novadu, kas savulaik izcīnīja neatkarību un nepievienojās nevienai lielākai pašvaldībai. Tolaik arī Skrīveros saskaņā ir likumu palielināja deputātu skaitu, lai gan teritorija nepalielinājās un iedzīvotāju nekļuva vairāk.
Skrīveru novada domes priekšsēdētāja Gunta Lisenko atzīst, ka mazāks deputātu skaits noteikti neietekmēs viņu darbu, arī ietaupījums nebūs liels. Būtiskāk tas lielākās pašvaldībās. Pēc viņas domām, nav tik svarīgs deputātu skaits, bet lai no katra pagasta novada domē būtu kāds pārstāvis.
Edmunds Sprūdžs uzskata, ka iecerēto izmaiņu nolūks ir padarīt novadu domes rīcībspējīgākas un likt deputātiem strādāt visa novada, ne tikai kāda pagasta labā. Teorētiski tas skan labi, tomēr praksē grūtāk īstenojams, jo savs “krekls” katram vienmēr būs tuvāks. Dažu gadu laikā grūti svītrot robežas un apzināties, ka nav vairs tikai viens pagasts, bet ir novads kopumā. Turklāt nevar jau arī zināt, cik cilvēku no katra pagasta ievēlēs novada domē. Var būt, ka no kāda nebūs vispār vai būs tikai viens pārstāvis. No otras puses — savu cilvēku vajadzības vietējie deputāti zina vislabāk, un, mēģinot sakārtot apkārtējo vidi, iegūtu viss novads. Diskusijas par deputātu skaita samazināšanu arī lielākajās pašvaldībās, tostarp Rīgā, Saeimā ir piesardzīgākas. Plānots, ka galvaspilsētā deputātu skaitu varētu samazināt no 60 līdz 35. Varbūt tik krass “grieziens” nav atbalstāms, taču bez dažiem deputātiem arī Rīga varētu iztikt. Tur situācija nereti ir līdzīga kā Saeimā — ir tautas kalpi, kuri sēdēs ne reizi nav pauduši savas domas, un apmeklē tās vienīgi, lai vajadzīgajā brīdī nobalsotu.
Lai sekmētu darba efektivitāti, Saeima vakar noteica arī amatu savienošanas papildu ierobežojumus pašvaldību deputātiem, kas stāsies spēkā šīgada 1. jūlijā. Pašvaldību deputāti tad vairs nevarēs ieņemt pašvaldības izpilddirektora vietnieka, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja, viņa vietnieka un citus amatus. Tas ir atbalstāmi, jo viens cilvēks nevar produktīvi veikt vairākus pienākumus, turklāt pašam esot gan lēmējam, gan izpildītājam. Par to var pārliecināties, apmeklējot novadu domju sēdes, jo reti kad uz tām ierodas visi deputāti, aizbildinoties ar aizņemtību pamatdarbā.
