Tik skaista un balta pasaule sen nav bijusi, vai ne? Nezinu kā Tu, bet es, cik vien iespējams, dzīvoju pa āru. Slēpoju, pikojos, veļu sniegavīrus un vienkārši tāpat vien skraidu. Kad termometra stabiņš rādīja vairāk nekā mīnus 20 grādu, tad gan ārā negāju, bija bail, ka degunu neapsaldēju. Bet man arī mājās nebija garlaicīgi — skatījos Tavus zīmējumus un lasīju Tavas vēstules. Piedzīvoju arī pamatīgu pārsteigumu, jo saņēmu lielu aploksni ar zīmējumiem no… Jaunpils. Es taču nemaz nezināju, kur tā ir! Tagad zinu — Tukuma novadā. Sākumā domāju, ka aploksne kļūdaini nosūtīta, bet nekā — skaidri un gaiši rakstīts, ka man! Vai zini, cik tur bija uzzīmēts pasaku? Deviņpadsmit! Ļoti labi — jaunā gadā jauni draugi!
Man prieks, ka uzdevumu pildīšanā iesaistās arī mammas. Zini, ko bija izdomājusi četrgadīgās Esteres mamma Daiga no Bebriem? Viņa Esteri rosināja stāstīt dzejoļus par ziemu, pirms tam pārrunājot, kas ziemā notiek. Esteres stāstīto viņa nofilmēja un atsūtīja man. Lūk, fragments no Esteres ziemas pasakas: “Mēs nevarējām pabraukt! Mamma un tētis, brālis un māsa — visi sāka raudāt. Un lācīši arī nevarēja paiet pa sniegu, kupenās bija viss sniegs sasnidzis…”
Vai Tu zini, kā sauc februāri? Par Sveču mēnesi. Izdomā, kāda svece tev patiktu, un uzzīmē to! Priecāšos arī par dzejoļiem! Mana adrese: Runčukam Punčukam laikraksta “Staburags” redakcijā Lāčplēša ielā 4 Aizkrauklē, LV — 5101. Kad sūti vēstuli, neaizmirsti uzrakstīt, kā Tevi sauc, cik Tev gadu un kur Tu dzīvo. Tavas vēstules gaidīšu līdz 16. februārim (pasta zīmogs).
Balvas redakcijā var saņemt Estere Riekstiņa, Jaunpils vidusskolas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu grupa, Endijs Strigins, sešgadīgais Jānis no Aizkraukles, Kristers Upenieks, Laima Ondzule, māsas Bekmanes un Bebru internātvidusskolas 4. klases kolektīvs.
