Noslēgusies Eiropas Komisijas organizētā 19 Latvijas novadu mēru vizīte Briselē Beļģijā. Svarīgākie diskusiju jautājumi, tiekoties ar Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, bija eiro ieviešana Latvijā un pašvaldībām iegūstamais struktūrfondu finansējums nākamajā plānošanas periodā.
Lai gan Latvijā jau tapis eiro likuma ieviešanas projekts un notiek aktīva gatavošanās eiro ieviešanai, Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisāra Olli Rēna kunga kabineta eksperts Taneli Lahti bija izvairīgs un konkrētu datumu, kad Latvija varētu pievienoties eiro zonai, nenosauca: “Mēs bieži pieminam Latvijā veiktās ekonomikas stiprināšanas reformas kā labu piemēru. Šī procesa kulminācija būs Latvijas pievienošanās eiro zonai, taču konkrētu laiku nesolu — tas vēl jāpēta.” Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijai būtu jāpievienojas eiro zonai, jo tas stiprinās ne tikai Latvijas ekonomiku, bet arī eiro zonu, kura kļūs pievilcīgāka, iegūstot reformētu un atveseļotu Latvijas ekonomiku.
Diskusijā Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks norādīja, ka eiro ieviešana varētu šķist nepieciešama sabiedrības mazākajai daļai — uzņēmējiem un tiem, kuriem jāpārvietojas valstīs, kas pievienojušās eiro zonai, tāpēc patlaban šīs valūtas ieviešanu Latvijā atbalsta tikai aptuveni 20% iedzīvotāju. Atbildot uz Libeka jautājumu, kādi varētu būt ikviena pašvaldības iedzīvotāja būtiskākie ieguvumi pēc eiro ieviešanas, Lahti kā praktiskus labumus uzsvēra cenu salīdzināmību, zemu inflāciju un zemas kredītu procentu likmes. Savukārt par svarīgu politisku ieguvumu viņš atzina iespēju piedalīties lēmumu pieņemšanā par ekonomikas nākotni, kurā aicināti tikai eiro zonas valstu pārstāvji: “Ja jūs tur neesat, jums būs vienkārši jāpiemērojas. Ja jūs tur esat, jums ir ietekme. Tāpēc patlaban neredzu, kādi būtu reāli zaudējumi, ja Latvija pievienojas eiro zonai,” secināja Lahti.
Vizītes laikā Briselē Latvijas pašvaldību pārstāvji tikās arī ar Reģionālās un pilsētu politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieku īstenošanas jautājumos Normundu Popenu, lai diskutētu par kohēzijas politiku nākamajā plānošanas periodā. Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns norādīja uz virknes Latvijas pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības pausto priekšlikumu piešķirt noteiktu daļu no kopējā valstij domātā kohēzijas fondu finansējuma reģioniem. Popens to vērtēja pozitīvi: “Jūsu attieksme ir absolūti pareiza, taču jāskatās, lai būtu līdzsvars.” Tāpat viņš norādīja, ka Eiropas Komisijai ir svarīgi redzēt, ka pašvaldības nāk klajā ar konkrētām idejām par uzņēmējdarbības un ekonomikas attīstību savās teritorijās. Viņš aicināja pašvaldības tieši patlaban ļoti aktīvi iesaistīties diskusijās ar atbildīgajām valsts institūcijām par nākamā plānošanas perioda fondu līdzekļu plānošanu un paust savas intereses: “Svarīgi noteikt principus jau pašā sākumā, taču tam jānotiek dalībvalsts līmenī, jo projektu izvērtēšanu veic dalībvalsts un tās institūcijas, nevis Eiropas Komisija,” uzmanību vērsa Popens.
Latvijas novadu domju mēru delegācija ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem un Eiropas Parlamenta deputātiem no Latvijas diskutēja arī par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem lauksaimniecības, energoefektivitātes un sociālās politikas jomā.
