Aizvadītā nedēļa darbā bija ļoti noslogota — mainījām cilvēkus algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos jeb tā dēvētajā simtlatnieku programmā, bija arī daudz apmeklētāju birojā. Lielu laiku aizņēma norīkojumu un dokumentu sagatavošana. Manā pārziņā joprojām ir visi četri Neretas novada pagasti — Nereta, Mazzalve, Pilskalne, Zalve, arī Kurmene un Sunākste.
Mēnesī divas dienas strādāju Aizkraukles filiālē, arī pirmdien biju tur, kārtoju arhīva lietas. Reizi vai divas mēnesī man ir izbraukuma dienas uz Kurmeni un Mazzalvi. Cilvēki no Mazzalves pagasta rīta pusē nemaz nevar atbraukt uz novada centru, jo nav satiksmes autobusu, tāpēc es braucu pie viņiem. Mazzalvē un Kurmenē iedzīvotāji ļoti aktīvi izmanto šo iespēju, regulāri nāk uz pieņemšanām.
Salīdzinot, kā Neretas novadā ar nodarbinātību klājies iepriekšējos gados, šīgada sākuma statistika tomēr liecina, ka bezdarba līmenis pazeminās, lai arī cik skeptiski esam noskaņoti. Piemēram, Neretas novadā 2010. gada 1. janvārī bija reģistrēts 390 bezdarbnieku, šīgada 1. janvārī — 276. Pagājušajā gadā Neretas novadā darbu atraduši 93 cilvēki. Lielākā daļa bezdarbnieku vīriešu atrod darbu mežizstrādē, kokapstrādē, sievietes — tirdzniecībā.
Vienmēr jāņem vērā, ka laukos bezdarba līmenim ir sezonāls raksturs, kas pilsētās nav tik aktuāli. Mums ir daudz cilvēku, kuri strādā kūdras ieguves purvā, bet rudenī, sezonai beidzoties, reģistrējas bezdarbniekos.
Pagājušajā gadā simtlatnieku programmā nodarbinājām 130 cilvēku. Sadarbojamies ar Neretas pagasta komunālo nodaļu — sievietes strādā Vēsmas Balčjunas, vīrieši — Riharda Trukšas vadībā. Domāju, ka šajā programmā cilvēki strādā godprātīgi, to redzam pēc viņu padarītajiem darbiem pagastā. Šī daudziem ir pirmā darbavieta, pirmā iespēja būt starp cilvēkiem, strādāt komandā, kas noder turpmākos darba meklējumos.
Vairāk nekā 30 procentu no reģistrētajiem bezdarbniekiem ir vecumā pēc 50 gadiem. Tie ir cilvēki, kuriem būtu grūti izturēt darba tempu pilsētā un apgūt jaunu profesiju, lai konkurētu darba tirgū. Šajā vecumā cilvēki nelabprāt pamet savu dzīvesvietu. Daudzi man ir teikuši: “Kā tad tā? Visu mūžu esmu strādājis, uzcēlis māju, iekopis apkārtni, un tagad tas viss jāpamet?” Cilvēki labprātāk izvēlas palikt laukos, saņemt pabalstus, kas ir vismaz daļējs atbalsts.
Otra kategorija, kurai visgrūtāk atrast darbu, ir māmiņas ar bērniem — ne tikai ar mazuļiem, arī ar skolas vecuma bērniem. Māte nevar pamest bērnu vienu un doties uz pilsētu, īpaši, ja bieži vien tēvs jau ir devies peļņā uz ārzemēm. Tā ir liela problēma. Reālas iespējas atrast darbu ir lielākoties tuvākajās pilsētās — Aizkrauklē, Jēkabpilī, taču liela daļa iedzīvotāju no tām atsakās dārgo ceļa izdevumu dēļ.
Šobrīd Neretā varētu mācīt angļu valodu bezdarbnieku grupai ar priekšzināšanām, arī pagājušajā gadā tādu bijām izveidojuši. Tagad ir mainīta kārtība, kādā komplektē grupas, — apmācības norit pēc kuponu sistēmas, tāpēc lielākoties grupas komplektē Aizkrauklē un Jēkabpilī. Pieprasītākie kursi vīriešiem joprojām ir C, D, CE, DE kategorijas autovadītāju sagatavošanai.
Daudzajos darba gados esmu pārliecinājusies, ka cilvēki ir ļoti dažādi. Daļa meklē darbu, zvana, interesējas un bezdarbnieku reģistrā ir neilgi. Ir arī tādi, kuri nemeklē, un viņi acīmredzot domā, ka no pabalstiem varēs izdzīvot arī turpmāk. Viena no lielākajām problēmām, ar ko nākas saskarties, — jaunieši negrib mācīties. Te es domāju nevis koledžas vai augstāko izglītību, jaunieši vienkārši ir par slinku, lai apgūtu arodu un varētu konkurēt darba tirgū. Trūkst profesionālu metinātāju, krāsotāju, celtnieku, ļoti daudz jaunu cilvēku bezdarbnieku reģistrā ir ar pamata izglītību. Domāju, ka šis jautājums jārisina valstiskā līmenī.
Vai nav muļķīgi, ka mūsdienās bērniem skolā aizliegts strādāt? Kā lai viņus pieradina pie darba, ja viņi neko nedrīkst? Atceros, bērnībā skolas talkās krāvām malku, vecāki zāģēja, kopām skolas apkārtni, dežurējām klasē un mazgājām skolas gaiteņus. Tagad bērniem “pa pēdām seko” apkopējas, pašiem nekas nav jādara. Kā lai ieaudzina darba mīlestību?
Es neceru, ka tuvākajā laikā Neretas pusē varētu uzrasties kāds liels darba devējs, kas piedāvātu pārdesmit darba vietu kaut parasta fiziska darba darītājiem. Bezdarbs ir saistīts ar kopējo valsts attīstību — mums nav vienota redzējuma, kas vajadzīgs, kādu speciālistu trūkst. Augstskolās turpina sagatavot speciālistus, kuri nevienam nav vajadzīgi un nevar atrast darbu.
Aizvadītajā nedēļā ievēlēja jauno Valsts kontrolieri — pēc milzīgā darba, ko veic šī iestāde, gribas tikai vienu: lai nepārtrauktās pārbaudes un atklātie pārkāpumi tiek novērsti, nevis tikai atklāti. Gribas rezultātu!
Lauku ļaudīm novēlu izturēt. Vairāk enerģijas, vairāk darīt pašiem, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, un domāt par savu ģimeni.
