Salīdzinot ar 2011. gadu, pērn nedaudz pieaudzis ugunsgrēku skaits. 2011. gadā reģistrēts 150 ugunsgrēku, bet aizvadītajā gadā notikušas 153 ugunsnelaimes. Turklāt trīs cilvēki ugunsgrēkos zaudējuši dzīvību. Gadu iepriekš ugunsnelaimēs bojāgājušo nebija.
Diemžēl šogad ugunsgrēkos reģistrēti trīs bojāgājušie. Kokneses pagastā ugunsnelaimē dzīvību zaudēja kāda sirmgalve. Kūlas svilināšana bija liktenīga pensionārei Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, bet kāds vīrietis Neretas novadā gāja bojā, visticamāk, paša izraisītā ugunsgrēkā, kad dega saimniecības ēka.
Visbiežāk deg
Aizkrauklē
Vislielākais ugunsgrēku skaits pērn bijis Aizkraukles novadā. Saņemti 46 izsaukumi. Jaunjelgavā ugunsdzēsēju palīdzība bija nepieciešama 27 reizes, Pļaviņās — 22, Neretā — 21, Koknesē — 19, Skrīveros — 18 gadījumos.
“Visugunīgākais” mēnesis, kā jau ierasts, bija aprīlis — reģistrēts 51 izsaukums. Ievērojami ugunsgrēku skaits pieaudzis arī apkures sezonas laikā. Decembrī reģistrēts 17, janvārī — 12, bet februārī — 14 ugunsgrēku. Šajā laikā biežākais aizdegšanās cēlonis — nepareizi ekspluatētas apkures ierīces.
Svilina pērno zāli
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Zemgales brigādes Aizkraukles daļas inspektors Jānis Jaudzems informē, ka pagājušajā gadā reģistrēti 49 kūlas ugunsgrēki, turklāt biežāk nevis lauku apvidū, bet Aizkrauklē, “Kalna Ziedu” apkaimē. 28 gadījumos dega sodrēji, saimniecības ēkās ugunsgrēki izcēlušies 16 reižu, 15 gadījumos degušas dzīvojamās mājas. Septiņas reizes dzēstas automašīnas un lauksaimniecības tehnika, bet piedeguša ēdiena dēļ telpas vēdinātas četros gadījumos. Šādus izsaukumus reģistrē Aizkrauklē — pilsētnieki uz plīts aizmirst zirņus un kotletes…
Vērtējot ugunsgrēku cēloņus, izplatītākie, izņemot kūlas svilināšanu, ir neuzmanīga rīcība ar uguni, apkures un elektroierīču bojājumi.
Jāķer pat bebrs
Septiņas reizes ugunsdzēsēji glābuši cilvēkus, piemēram, novedot viņus no nedroša ledus. Par laimi, peldsezonas laikā nav bijis neviena noslīkušā. 15 reižu palīdzēts sakopt brauktuvi pēc ceļu satiksmes nelaimes gadījumiem. Tikpat reižu palīdzēts mediķiem un gāzes avārijas dienesta darbiniekiem. Trīs reizes atvērtas aizcirtušās durvis. Savukārt dzīvnieki glābti desmit reižu.
Aizkrauklē, vasarnīcu rajonā, baseinā bija iekritis bebrs. Ugunsdzēsēji viņu noķēra un palaida brīvībā Daugavas krastā. Pļaviņās izglābts kaķis, kurš bija iesprūdis plastmasas loga atverē un paša spēkiem nespēja izkļūt brīvībā. Jaunjelgavā divas reizes glābējiem nācās ķert mājoklī iekļuvušas čūskas, bet Sproģos un Neretā dzēst degošas stārķu ligzdas, kuras uzbūvētas elektrolīniju stabu galos un radījušas īssavienojumu. Vienā ligzdā bija jāatbrīvo zaros sapinies stārķis, bet Pļaviņās jāpalīdz ledū iesalušam gulbim.
Nedomā par dūmeņiem
Ļoti bieži māju īpašnieki “aizmirst”, ka no dūmeņiem regulāri jātīra sodrēji. Mainot apkures ierīci, to dūmvadam pievieno ar nepiemērotiem materiāliem un arī apdarē bieži neievēro ugunsdrošības noteikumus. Pērn ugunsdzēsējiem nācās aizliegt ekspluatēt apkures ierīci Skrīveros, kādā daudzdzīvokļu mājā, jo tā bija apkrauta ar papīriem un lupatām. Savukārt daudzdzīvokļu mājā Vietalvā aizliedza lietot ierīci, kuras dūmvads bija ievadīts mājas ventilācijas šahtā.
Kopumā ugunsdzēsēji par dažādiem ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem uzrakstījuši deviņus administratīvo pārkāpumu protokolus. Izskatīts vēl desmit protokolu, kurus noformējuši policisti. Kopumā piemērots 420 latu naudassods. Lielāko daļu no tā pārkāpēji samaksājuši.
