Saeimā šomēnes tika sagatavoti un iesniegti grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz svītrot likumā iecerētās būves publiskās apspriešanas procedūru būvniecības procesa laikā. Bija arī plānots tikai mēnesi no būvatļaujas izsniegšanas brīža ļaut to apstrīdēt, ja būvniecības ierosinātājs nodrošinājis pienācīgu trešo personu informēšanas procedūru. Lai arī vismaz lielākās ar būvniecības nozari saistītās sabiedriskās organizācijas par šāda veida grozījumiem bija vienisprātis, Saeima lēma citādi, sagatavotās izmaiņas noraidot. Zīmīgs ir fakts, ka iesniegtais dokuments tika noraidīts, vairākumam parlamentāriešu atturoties, nevis balsojot “pret”. Kā uzskata būvniecības eksperti, tas liecina, ka lielākā daļa tautas kalpu vispār nav iedziļinājušies jautājuma būtībā.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Mārcis NikolAjevs Saeimas lēmumu vērtē kā sliktu, jo uzskata, ka iespēja apstrīdēt būvatļaujas tiek izmantota ļaunprātīgi.
— Kāda īsti ir lietas būtība saistībā ar iespēju pārsūdzēt jau izsniegtas būvatļaujas Latvijā?
— Problēmas būtība ir tāda, ka likumdošanā paredzēto iespēju apstrīdēt izsniegtās būvatļaujas dažādas personas izmanto ļaunprātīgi, mēģinot pat nodarboties ar izspiešanu. Savulaik, pagājušajā gadsimtā, labi zināmi bija “jumti”, kas izspieda no uzņēmējiem naudu. Tagad tas tiek darīts, draudot investoru sūdzēt tiesā, pretī prasot kādu labumu, piemēram, samaksāt noteiktu naudassummu, lai tas netiktu darīts. Skaidri tiek pateikts — ja samaksāts netiks, sūdzēšos tiesā. Tas šobrīd ir ļoti populāri.
— Cik bieži jau izsniegtu būvatļauju pārsūdzēšanas iespēja tiek izmantota?
— Pētījums nav veikts, bet, ja jau būvnieki ir sacēluši trauksmi un pat vērsušies pēc palīdzības pie likumdevēja, tas nozīmē, ka situācija ir kļuvusi nopietna.
Jāatzīst, ka pierādījumi, lai pierādītu konkrētu personu vainu, nav vākti. Tomēr ir zināmi vairāki gadījumi, kad ir tikušas dibinātas pat speciālas SIA, kas praktiski apkalpo bagātus klientus, panākot, lai viņu īpašumu tuvumā nekādi objekti netiktu celti.
— Tiesā nevēršas paši īpašnieki, bet nolīgst šim mērķim speciāli dibinātus uzņēmumus?
— Jā! Tāpēc kļuva skaidrs, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanas līmenī. Latvijā taču jau ir paredzēta iespēja rīkot sabiedriskās apspriešanas, kas ir jāorganizē faktiski pirms katra objekta realizācijas, dodot iedzīvotājiem noteiktu laiku, kad viņi var izteikt savu viedokli, arī neapmierinātību saistībā ar attiecīgo ieceri. Tādējādi uzskatu, ka nav nepieciešams paredzēt, ka jau pēc būvatļaujas izsniegšanas jebkurā brīdī to var pārsūdzēt, kā tas diemžēl ir šobrīd. Pilnīgi pietiktu, ja šādai iespējai tiktu atvēlēts 30 dienu. Lai vērstos tiesā, nav nekādas nepieciešamības gaidīt, kamēr būvnieks uz celtniecības darbiem paredzēto vietu atved materiālus, speciālo tehniku, piesaista darbaspēku un veic citas nepieciešamās darbības.
— Situācijā, kad šādā veidā tiek apstrīdētas izsniegtās būvatļaujas, uz cik ilgu laiku parasti aptur būvdarbus?
— Kā kuru reizi. Ir bijuši gadījumi, kad šādas darbības tiešām nonāk līdz tiesai, bet tiesvedības procesi Latvijā, kā zināms, ilgst pat vairākus gadus. Situācijas, kad viens īpašnieks nevēlas pieļaut, lai cits īpašnieks viņam kaimiņos kaut ko būvē, cilvēciski, protams, var saprast. Tomēr šis jautājums būtu jāskata no valstisko interešu aspekta. Uzņēmējs ir piedalījies konkursā, tajā uzvarējis, saņēmis būvatļauju, ar žogu norobežojis attiecīgo teritoriju, paspējis jau izrakt būvbedri utt., un pēkšņi kāds sūdzas… Tas automātiski nozīmē, ka iesāktais darbs ir jāaptur. Tas nav pareizi! Tāpēc pirmās izmaiņas likumdošanā paredzēja, ka attiecībā uz valstiski svarīgiem objektiem būvatļaujas var apstrīdēt, bet tas nenozīmē, ka automātiski tiks apturēti arī iesāktie būvdarbi. Savukārt attiecībā uz visiem pārējiem būvobjektiem joprojām būvatļaujas ir iespējams apstrīdēt, automātiski arī apturot iesāktos celtniecības darbus. Varianti, kā šo nejēdzību apturēt, protams, ir dažādi. Viens no tiem — paredzēt noteiktu naudas apmēru, kas būtu jāiemaksā gadījumā, ja sūdzība izrādās nepamatota. Bet tas ir pietiekami sarežģīti. Tāpēc, visām pusēm apspriežoties, tika nolemts, ka jāvirza pieņemšanai grozījumi Būvniecības likumā, kas paredz, ka būv-
atļauju var apstrīdēt vēl vienu mē-
nesi pēc tās izsniegšanas.
— Šis mēnesis būtu iespēja tiem neapmierinātajiem, kuri nav attapušies izteikt savas pretenzijas vēl pirms būvatļaujas izsniegšanas?
— Jā. Ir cilvēki, kas neseko līdzi tam, kad un kurā vietā tiek rīkotas publiskās apspriešanas par būvniecības iecerēm. Šādiem cilvēkiem būtu iespēja vēl izvirzīt, paust savas pretenzijas mēneša laikā.
— Jūsu nosaukto Būvniecības likuma grozījumu projektu Saeima ir noraidījusi. Kāds, jūsuprāt, ir iemesls šādai parlamentāriešu nostājai?
— Tai ir dažādi iemesli — tuvojošās pašvaldību vēlēšanas, deputātu nevēlēšanās iedziļināties šajos jautājumos un tamlīdzīgi aspekti. Tomēr ceram, ka šis jautājums perspektīvā tiks izskatīts atkārtoti un būs uzņēmējiem labvēlīgs. Noteiktas sarunas šajā jomā jau notiek, turklāt jāņem vērā, ka Saeimā virzītās likuma izmaiņas šajā jomā bija “pajēlas”. Proti, atbildīgās personas nebija pienācīgi sagatavojušās šī jautājuma izskatīšanai parlamentā. Jāņem arī vērā, ka visu iesaistīto sabiedrisko organizāciju — Latvijas Būvnieku savienības, Būvnieku stratēģiskās partnerības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā — viedoklis šajā jautājumā sakrīt, un arī Saeimas Tautsaimniecības komisija tās priekšsēdētāja Vjačeslava Dombrovska personā atbalstīja būvatļauju pārsūdzēšanas termiņa samazināšanu līdz 30 dienām. Atbildīgā Saeimas komisija gribēja realizēt šo grozījumu projektu steidzamības kārtā, bet neizdevās.
— Tagad gaidīs, kad vasarā noslēgsies pašvaldību vēlēšanas, un tad mēģinās šo jautājumu vēlreiz virzīt izskatīšanai Saeimas deputātiem?
— Redzēs, kā būs.
— Ar kādām sekām jārēķinās, ja šie likumgrozījumi tā arī negūs Saeimas vairākuma atbalstu?
— Turpināsies tas pats, par ko jau stāstīju. Kādam tas būs bizness, un viss notiks tāpat kā līdz šim. Jāņem gan arī vērā, ka, piemēram, Būvnieku asociācija var sarīkot akciju, “iedarbinot” savus juristu birojus un apstrīdot lielus būvniecības objektus, kuru realizācija jau ir sākusies. Kas notiks tad, ja mēs sarīkosim šādu likumīgu sabotāžu?! Šādā veidā mēs nevaram izrīkoties ar Latvijas Nacionālo bibliotēku jeb Gaismas pili, jo tas ir valstiski svarīgs objekts, bet visu pārējo — mierīgi.
— Vai ir zināmi konkrēti gadījumi, precedenti, kad potenciālie investori, uzzinot par likumdošanas niansēm, ir nolēmuši neieguldīt savu naudu Latvijā?
— Pašreiz ir viens liels investors no Kanādas, kurš ir ļoti neapmierināts ar radušos situāciju un kurš ir panācis pat īpašas sēdes sasaukšanu Ekonomikas ministrijā, lai lemtu par šo jautājumu. Tādējādi šis jautājums vēl tiek risināts ministrijas līmenī.
— Kāda ir citu Eiropas valstu pieredze šajā jomā?
— To neesam mēģinājuši skaidrot, jo tam vienkārši nav atlicis laika. Šī problēma samilza kā augonis, un tā steidzami bija jārisina.
Jāatzīst gan, ka var jau saprast arī to deputātu bažas, kuri nevēlējās atbalstīt būvatļauju pārsūdzēšanas termiņa samazināšanu. Ir jau arī negodīgi būvnieki, kuri ceļ ēkas, piemēram, kāpu zonā un daudz kur citur, kur to nebūt nevajadzētu darīt. Tomēr te varētu arī jautāt — cik bieži gan ir bijuši gadījumi, kad, pamatojot ar jau esošajiem likumiem, būtu izdevies apturēt kādu būvniecības procesu kāpu zonā?!
— Tie, kuri vēlas būvēt nelikumīgi, to dara tāpat?
— Jā, būvē tāpat. Būvatļauju apstrīdēšanas jautājums vienkārši ir jārisina — neviens jau nevarēja iedomāties, ka Saeima nobalsos “pret”.
— Bet kādu jūs redzat iespēju sabalansēt godīgu investoru darba nekavēšanu un nepieciešamību apturēt negodīgos būvētājus?
— Tāpēc jau valstī darbojas būvinspekcijas, kuru pienākumos ietilpst nelikumīgas būvniecības apturēšana.
