Kad lapsa ienāk putnu kūtī un saka: “Labrīt, mīļās draudzenes!”, vistām ir jābēg — šī līdzība ienāca prātā, domājot par ātrajiem kredītiem. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts secinājis, ka viena no straujāk augošajām patēriņa kredītu jomām patlaban ir tā saucamie ātrie kredīti. To vājā regulējuma dēļ tie draud ar tirgus “burbuli”.
Viņš jau izveidojis darba grupu, lai spriestu, kā ierobežot ātro kredītu likmju apmēru, aizdevumu izsniegšanu bez kredītņēmēja maksātspējas izvērtēšanas, kā arī izstrādātu kritērijus pieļaujamām ātro kredītu reklāmas un mārketinga aktivitātēm. Par to, ka kredītdevējiem to ņēmēji ir īpaši mīļi, liecina itin vilinošie slazdi, kuri ir saldi gan tiešā nozīmē (pagājušajā mēnesī viena no kredītiestādēm visiem klientiem, kuri aizņēmās līdz 150 latiem, dāvināja “Laimas” šokolādes izlasi, kas tiešām bija bagātīga), gan… muzikālā. Šomēnes reklāmā ietverts arī vārds “mīlestība”: var tikt uz koncertu “Mīlestība īstajā brīdī” “Arēnā Rīga”, kas iespējams tikai kredītņēmējiem, un tajā muzicēs ne jau “Fabrikas” zvaigznes, bet pats Maestro, Busulis, “Musiqq” un citi. 22% jeb gandrīz pusmiljons Latvijas iedzīvotāju ir izmantojuši ātros kredītus, un 48% no viņiem ir problēmas kredītus atmaksāt laikus. Savulaik kāds lasītājs komentāros par kredītiem rakstīja, ka tie domāti tiem, kuriem ir nauda un galva uz pleciem. Viņam var piekrist — dabūt kredītu ir ļoti viegli. Ja tev ir 18 gadu, ir bankas konts, telefons, e-pasta adrese, vari uzskatīt, ka nauda 15 minūšu laikā ir ieskaitīta kontā. Nevienu jau neinteresē, ja tev nav darba un pēc mēneša nevari to atdot. Pēc tam tā ir tikai tava problēma, kurai fantastiskā ātrumā pieaug procenti. Var dažādi vērtēt citas ministra aktivitātes, taču šoreiz viņš ir pievērsies īstajai problēmai. Mūžīgi šāds ātro kredītu “bums” nevarēs turpināties. Kaut kad tas noplaks kā noplaka nekustamo īpašumu un hipotekārās kreditēšanas bums. Ir jāsaprot, ka ātro kredītu devēji nav nekādi labdari. Tie ir uz peļņu orientēti uzņēmumi, kas, izmantojot cilvēku lētticību, nedomāšanu un spiedīgo situāciju, cenšas ļoti labi nopelnīt. Viņi ir izstrādājuši savu biznesa shēmu, kā pelnīt no trūcīgiem un ne pārāk apdomīgiem cilvēkiem. Pagaidām šī shēma tīri labi darbojas.
“Sen bija laiks, jo mans bērns studējot iekrita šajās cilpās. Sākumā aizņēmās 300 latu, tad no nākamā, nākamā… Procenti, soda sankcijas, un rezultātā gala summa vairāk pār pieciem tūkstošiem latu! Labi, ka biju iekrājis “zārka naudu”, varēju atsvabināt. Protams, neviens ar varu nespieda aizņemties, bet, dzīvojot patērētāju sabiedrībā, gribas tērēt līdzi. Ceru, ka būs vismaz mācība, lai arī dārgi pirkta.” Šis ir tikai viens no stāstiem, kas publicēts internetā, bet tādu ir daudz.
Ekonomikas ministrijas izveidotajai darba grupai risinājuma priekšlikumi ir jāizstrādā līdz šīgada 1. aprīlim. Gan jau “slazdi” līdz tam laikam kļūs vēl saldāki un muzikālāki. “Aizņemies atbildīgi, izvērtē iespēju atmaksāt!” — šis sauklis kredītiestāžu mājaslapās rakstīts ar ļoti sīkiem burtiem. Taču to der izlasīt.
