“14. janvārī ar autobusu braucu no Aizkraukles uz Pļaviņām, bet autobusa šoferis man atņēma invalīdes apliecību, jo tai bija beidzies derīguma termiņš,” stāsta kāda otrās grupas invalīde, kuras vārds redakcijai ir zināms.
“Lūdzos, bet velti”
“Vispirms Aizkraukles autobusu stacijas kasē nopirku nulles biļeti, bet kasiere neievēroja, ka apliecībai beidzies termiņš. Taču šoferis gan ieraudzīja un apliecību atņēma, izrāva to no rokām. Nopirku biļeti un visu ceļu lūdzos, lai viņš apliecību atdod, jo, lai dabūtu jaunu, man jāatdod vecā, taču viņš bija nepiekāpīgs. Citas pasažieres arī uzskatīja, ka šoferis dara nepareizi, un teica, lai taču apliecību atdod, bet tas viņu nepārliecināja. Baidījos, ka viņš to neizmet. Prasīju, kur es to varēšu saņemt, viņš atbildēja, ka gan jau kaut kur Aizkrauklē dabūšot. Šodien Aizkraukles autobusu stacijas kasē prasīju apliecību, man teica, lai eju uz Aizkraukles ATU. Bet es atnācu pie jums — varbūt varat palīdzēt? Varbūt kāds no ATU darbiniekiem apliecību var nogādāt kasē?” lūdza sieviete.
Beidzas pirms
pusgada
“Šoferis apliecību nevis atņēma, bet aizturēja, jo tās derīguma termiņš bija beidzies jau pirms pusgada,” skaidro Aizkraukles ATU valdes locekle Aija Ciganoviča. “Acīmredzot sieviete visu šo laiku izmantoja nederīgu dokumentu. Tajā pašā dienā apliecību ierakstītā vēstulē nosūtījām uz Jēkabpili iestādei, kas to izdevusi. Vēstulē norādījām, ka sievietes apliecības derīguma termiņš beidzies jau pirms pusgada, bet viņa to vēl izmanto.”
“Būtu veltīgi aizgājusi uz ATU,” sacīja sieviete. “Šoferis vismaz varēja pateikt, ko ar apliecību darīs. Pirms tam nebiju ievērojusi, ka tai ir beidzies derīguma termiņš, un arī neviena kasiere vai šoferis to nebija ievērojuši. Paldies jums, tagad varēšu gulēt mierīgi!”
Ministrija: aizturēt nedrīkstēja
Aija Ciganoviča atzīst, ka autobusa vadītājs tomēr varēja pateikt, ka uzņēmums apliecību nosūtīs izdevējiestādei: “Mēs apliecības neatņemam, tikai aizturam. Parasti šoferi brīdina, ka nupat ir beidzies vai drīz beigsies derīguma termiņš, apliecību neaizturot, bet pusgads ir pārāk ilgs laiks, tādēļ arī tā rīkojāmies.”
Ar kādu likumu šāda rīcība ir pamatota, to uzņēmuma vadītāja gan nevarēja pateikt.
“Ja invalīda apliecībai ir beidzies derīguma termiņš, tai nav juridiska spēka un tā nav uzskatāma par tiesību pierādījumu jeb dokumentu. Autobusa vadītāja rīcību šādā situācijā reglamentē pārvadātāja noteiktā kārtība. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai pārvadātāji nosūta invalīdu apliecības, kurām ir beidzies derīguma termiņš, kurām ir viltojuma pazīmes vai tās ir fiziski ļoti bojātas. Personai invalīda apliecību izsniedz bez maksas, un atjaunot to nav grūti, iestādes darbinieki paši fotografē klientus — tātad izdevumu nekādu,” “Staburagam” skaidro Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas Dokumentu un arhīva pārvaldības nodaļas vadītāja Maija Mūrniece.
Savukārt Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta vecākā referente Dace Šmita — Stone “Staburagam” skaidro, ka šajā gadījumā apliecību aizturēt nedrīkstēja: “Ja pasažieris uzrāda svešas personas dokumentu, kas ļauj izmantot braukšanas maksas atvieglojumus, viņš uzskatāms par pasažieri bez biļetes. Kontrolierim ir tiesības šādu dokumentu aizturēt un nodot to izdevējinstitūcijai. To paredz Ministru kabineta 2012. gada 28. augusta noteikumi nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”. Pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu braukšanas biļeti vai dokumentu par braukšanas maksas atvieglojumiem, ir uzskatāms par pasažieri bez biļetes. Tas nozīmē, ka šajā gadījumā aizturēt invalīda apliecību šoferim nebija tiesību.”
***
Pasu izdevējiestādes darbinieki bieži vien atgādina, lai pievēršam uzmanību pases derīguma termiņam. To pašu var attiecināt uz jebkuru dokumentu — ja negribam iekļūt nepatikšanās, neērtās situācijās, dokumenta derīguma termiņš vispirms ir jāpārbauda katram pašam. Tomēr šajā gadījumā autobusa vadītājs varēja būt cilvēcīgāks un brīdināt, ka apliecību aizturēs, ja arī nākamreiz tā būs nederīga, vai arī vismaz paskaidrot, ka uzņēmums aizturēto dokumentu nosūtīs izdevējiestādei. Tā kā sievietes invaliditāte bija acīm redzama, par cilvēcīgu rīcību šoreiz to nevar nosaukt. Un, kā skaidro ministrija, šāda rīcība bija prettiesiska. Tad jau bankas, policija un citas institūcijas, rīkojoties līdzīgi, varētu aizturēt arī mūsu pasi tikai tādēļ, ka tai beidzies derīguma termiņš, un nosūtīt izdevējiestā-
dei.
