Valdība otrdien atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepciju, kas paredz atteikties no administratīvajiem arestiem un noteikt tikai divus pamatsoda veidus – naudas sodu un brīdinājumu.
Ministrija norāda – lai pēc atteikšanās no administratīvā aresta kompensētu administratīvā aresta soda vispārējo prevenciju, jāpanāk, ka uzliktajam sodam – kaut arī tas salīdzinājumā ar administratīvo arestu nav tik bargs – būtu nodrošināta soda neizbēgamība un izpilde. Ministrija norāda, ka to var panākt, piemērojot sodītajai personai dažādus publisko pakalpojumu saņemšanas ierobežojumus un efektīvāk kontrolējot naudas sodus, uzlabojot Sodu reģistra soda izpildes uzskaites sadaļu.
TM skaidro, ka administratīvo arestu piemērošana esot pretrunā ar cilvēktiesību normām un Eiropas valstīs par administratīvo pārkāpumu arestu nepiemēro. Citur Eiropā brīvības atņemšana paredzēta tikai par kriminālām darbībām.
Koncepcijā arī norādīts, ka administratīvais arests kā soda veids ir dārgs un prasa būtiskus finanšu līdzekļus – personām, kurām piemērots administratīvais arests, ir jānodrošina medicīniskā aprūpe, barošana un turēšana atbilstošās telpās. Diennakts vienai personai administratīvajā arestā izmaksā no 12 līdz 15 latiem. Gada laikā administratīvo arestu nodrošināšanai nepieciešami pat vairāki simti tūkstoši latu, uzsver TM.
Ministrija jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā paredz atstāt tikai divus pamatsoda veidus – naudas sodu un brīdinājumu. Administratīvo sodu sistēmā ir jābūt kādam salīdzinoši mazāk bargam sodam, jo personai, kura pārkāpumu ir izdarījusi pirmo reizi, ir jābūt iespējai vispirms tikt brīdinātai. TM secinājusi, ka administratīvais arests pēc būtības ir kriminālsods, un tam nav vietas administratīvo sodu sistēmā.
TM uzskata, ka jaunajā Administratīvo pārkāpumu procesa likumā ir jāiekļauj dažādi papildsodi, kas saistīti ar speciālo tiesību ierobežošanu, noteiktu pienākumu uzlikšanu un valsts sniegto pakalpojumu un jaunu tiesību iegūšanas ierobežošanu. Papildsodu sistēmā būtu lietderīgi iekļaut arī šobrīd Ceļu satiksmes likumā paredzētos soda punktus, pausts koncepcijā.
Tāpat ministrija norādījusi, ka pašreizējā Latvijas administratīvo sodu piemērošanas un izpildes kārtība veidota padomju tiesību sistēmai. Līdz ar to vairākas kodeksā ietvertās tiesību normas neatbilst mūsdienu valsts tiesiskajai iekārtai. Lai gan kopš kodeksa spēkā stāšanās brīža to skāruši vairāk nekā 130 grozījumi, joprojām nav sistēmiski pārskatītas kodeksa normas.
Papildus visam jau minētajam Latvijas tiesību akti pagaidām neparedz iespēju atzīt un izpildīt ārvalsts lēmumu, ar kuru personai piemērots administratīvais sods.
Administratīvos arestus Latvijā sāka aktīvāk piemērot aptuveni pirms sešiem gadiem, kad grozījumi normatīvajos aktos ļāva tos piemērot arī par braukšanu dzērumā.
